Padomi egļu meža stādīšanai 1
Jautājums Kas jāievēro, stādot egļu mežu? KĀRLIS LIMBAŽU NOVADĀ
Privāto mežu platībās patlaban visvairāk stāda egli. Tā ir visnopietnākā komercsuga, kurai piemīt vairākas priekšrocības: egli ir salīdzinoši viegli ieaudzēt, jo atšķirībā no bērza un priedes tā ir ēncietīga, var stādīt arī nesagatavotā augsnē. Līdz ar to jāiegulda mazāk darba un līdzekļu, lai izaudzētu jaunu mežu. Turklāt egles kokmateriāls ir bijis pieprasīts visos laikos.
Stādu izvēle
“Stādīšanai visnoderīgākie ir egļu stādi ar uzlaboto sakņu sistēmu (sēklu iesēj konteinerā, pēc tam sējeni izstāda un audzē laukā pēc kailsakņu tehnoloģijas vienu vai divus gadus). Visvērtīgākie tie ir tāpēc, ka augiem ir ļoti labi izveidojusies sakņu sistēma un, rūpīgi iestādīti, tie jau pirmajā gadā sāk intensīvi augt. Klasiskie kailsakņu stādi (sēklu sēj laukā vai siltumnīcā dobē, pēc tam viengadīgu vai divgadīgu sējeni izstāda un audzē laukā 1–3 gadus) ir lielāki (vismaz 30 cm) – tos var stādīt nesagatavotā augsnē, arī ar zālaugiem, koku un krūmu atvasēm sazēlušā izcirtumā.
Ietvarstādi jeb ietvarsējeņi ir mazāki, jo tos kokaudzētavās audzē vienu divus gadus – tie ir piemēroti stādīšanai ar kādu no meža augsnes sagatavošanas mehānismiem (pacilu veidotājs, rotējošais disku arkls vai kāds cits) sagatavotā augsnē. Egļu stādīšanai nav nepieciešamas dziļas vagas, jo tad var veidoties nesimetriska sakņu sistēma un mežaudzei būs zemāka vēja noturība. Pareizi sagatavota augsne jaunajam stādiņam samazina konkurenci un uzlabo augsnes apstākļus (uzirdina), kopumā veicinot ieaugšanu un augšanu. Ietvarstādiem konteinerā saknes tik ātri neizžūst, tāpēc kociņus var stādīt arī tad, kad jau sākusies pumpuru plaukšana,” skaidro Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Arnis Gailis.
Cik stādu vajadzēs
Lai mežaudzi atzītu par atjaunotu, izcirtumā hektāra platībā jābūt vismaz 2000 kociņiem, taču var stādīt arī mazāk – 1000–1500 eglīšu, ja skaidri zināms, ka platībā dabiski piesēsies vai ataugs no sakņu atvasēm citu sugu koki, kuri turpmākajos gados kopšanā tāpat būs jāizcērt vai jāizzāģē. Mežā reti kad mērķtiecīgi veido mistraudzes ar bērzu vai citu lapu koku sugu, jo šādu stādījumu ierīkošana ir darbietilpīga.
Stādus uzglabā vēsumā
Lai egļu stādi neplauktu, līdz stādīšanai tos uzglabā vēsumā (0–5 °C), piemēram, pagrabā. Stādu saknēm visu laiku jābūt mitrām, bet arī ūdenī nedrīkst turēt.
Pagājusī ziema bija samērā maiga, bez ekstrēma sala, tāpēc kopumā Latvijā kociņi labi pārziemojuši. Tomēr daudzās jaunaudzēs redzami nokaltuši vai kalstoši kociņi, īpaši egles, kas ir pagājušās sausās vasaras sekas. Nepietiekama mitruma dēļ skujkoki nespēja sagatavoties ziemai. Ja iepriekšējo gadu stādījumos konstatēti daudzi bojāgājušie kociņi, nepieciešams stādījumu papildināt ar jauniem, tiesa, lielākiem, stādiem.
Kas apdraud skujkokus
Pirmajos divos gados lielākais drauds priežu un egļu stādiem ir priežu lielais smecernieks. Kaitēklis var pilnībā iznīcināt visu stādījumu. Tomēr, ja izcirtums ir divus gadus nostāvējis un jaunā smecernieku paaudze tajā jau viesojusies iepriekš, risks ir būtiski mazāks. Aizsardzībai pret smecernieka postījumiem mežos ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus vairs neizmanto. To vietā lieto kvalitatīvu stādmateriālu, kas apstrādāts ar vasku vai smilšu un līmes maisījumu, kas vienu divus gadus aizsargā no kaitēkļiem.
Lai jaunos kociņus pasargātu no pārnadžu postījumiem, tie jāapstrādā ar repelentiem. Tie ir dažādi – gan ķīmiskie, gan uz dabisko vielu bāzes izveidoti, katram ir atšķirīgs lietošanas laiks, devas, izmaksas.
Jāsargā no kūlas ugunsgrēka
Ja stādījuma tuvumā ir pamesti, nekopti lauki, ir vērts ierīkot tā saukto mineralizēto joslu, lai pasargātu kociņus no kūlas ugunsgrēka. Joslu veido gar meža vai lauka malu, apstrādājot līdz minerālaugsnei vismaz 1,5–2 metru platumā. Zemi joslas platumā uzirdina ar ecēšām vai uzar ar arklu. Ja apkārt jaunaudzei ir celmi un krūmi, augsni sastrādā ar meža arklu vai rekultivācijas frēzi.
SVARĪGI
Mežos no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ir dzīvnieku vairošanās laiks, tāpēc jaunaudžu kopšanu drīkst veikt tikai no vasaras otrās puses.
