Padome ir, padomu nav. Kas īsti ir RD Kristīgo lietu padome? 10
Pateicoties skaļajiem opozīcijas iebildumiem pret Rīgas domes Kristīgo lietu padomes (KLP) sastāvu un darba stilu, daudzi rīdzinieki pirmo reizi uzzināja par šādas institūcijas eksistenci, kaut arī tā darbojas jau nedaudz vairāk kā astoņus gadus. KLP tika izveidota 2009. gada janvārī ar Rīgas domes prezidija lēmumu. Galvenais izveides iniciators bija toreizējais deputāts Jānis Šmits (viņš tolaik vēl pārstāvēja Latvijas Pirmo partiju, neformāli sauktu arī par “mācītāju partiju”), kurš arī kļuva par jaunās institūcijas vadītāju. Pirms tam viņš vadīja idejiski līdzīgu organizāciju – Rīgas Pilsētas kristīgo draudžu kolēģiju.
Saskaņā ar KLP nolikumu tā ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir konsultēt pašvaldību jautājumos par kristīgo draudžu dzīvi, pārstāvēt kristīgo draudžu intereses pašvaldībā, kā arī izvērtēt RD sagatavotos dokumentus, kas sekmē Rīgas pilsētas un Rīgas iedzīvotāju garīgo attīstību.
“Latvijas Avīzes” rīcībā ir šīs padomes pēdējā pusotra gada sēžu protokoli, kuros gan nekādas konsultācijas, rekomendācijas vai RD dokumentu izvērtēšanu nevar atrast. Lielākoties sēdēs tiek uzklausīta un “pieņemta zināšanai” kāda informācija vai arī padomes pārstāvji devušies izbraukuma sēdēs (uz Tiesībsarga biroju, kristīgo centru “Labā vēsts” u. c.). Turklāt no sēžu protokoliem noprotams, ka vairāki locekļi KLP sēdes sistemātiski neapmeklē, par ko izpelnījušies aizrādījumus no padomes vadītāja Šmita. Šā gada maijā notikusi svinīgāka sēde, kurā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un vicemērs Andris Ameriks (“GKR”) dažādu konfesiju pārstāvjiem pasnieguši domes pateicības rakstus. Pie tādiem tikuši arī paši KPL locekļi – “Par ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu kristīgās vēsts nešanā sabiedrībā un rīdzinieku vēsturiskās atmiņas stiprināšanā”.
Lai Šmitam būtu amats?
Lūdzu KLP vadītāju J. Šmitu, kurš nu jau pārstāv partiju “Gods kalpot Rīgai”, pašu paskaidrot – kāds rīdziniekiem ir labums no viņa vadītās institūcijas. “Pats galvenais ieguvums ir harmoniskas Rīgas pilsētas un kristīgo draudžu attiecības, kas veicina harmoniskas vides veidošanu Rīgas pilsētā,” uzsvēra Šmits. Tomēr, lūgts precizēt, kā konkrēti padome palīdzējusi draudzēm vai rīdziniekiem, viņš sākumā samulst, bet vēlāk paskaidro, ka padomei galvenokārt esot konsultatīvas dabas raksturs un tai nav sava finansējuma, tādēļ lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem Rīgas dome. Šīs sadarbības laikā esot tapuši tādi projekti kā atbalsts Rīgas Doma baznīcai, Sv. Jēkaba katedrāles rekonstrukcijas līdzfinansējuma piešķiršanai, velonovietņu izveidošana pie atsevišķiem dievnamiem, atbalsts zupas virtuvēm un citiem sociālā atbalsta veidiem.
Telpas sēdēm un transportu izbraukumiem padomei nodrošina Rīgas dome, bet ne padomes locekļi, ne vadība par savu darbu atalgojumu nesaņem. Iepriekšējā sasaukuma laikā J. Šmits bija Rīgas domes deputāts. Šogad viņš netika pārvēlēts, bet turpina strādāt RD kā projektu koordinators pašvaldības sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām.
