Virti Zaņas pagastā pierāda: var sekmīgi attīstīt trīs ražošanas nozares 3
Darbošanās vairākās lauksaimniecības nozarēs, iespējami lielākas pievienotās vērtības piešķiršana produktiem, sadarbība ar pētniekiem un jaunu produktu ieviešana ražošanā, vienlaikus izmantojot modernās tehnoloģijas, – ar šādu attieksmi un nosacījumu īstenošanu Zaņas pagasta z/s “Rubuļi” 25 gadu laikā ir kļuvusi par vienu no visinovatīvākajiem Latvijas ražotājiem lauksaimniecības nozarē.
Krīzē sāk jaunu biznesu
1991. gadā dibinātā z/s “Rubuļi” cūkkopībai nopietni pievērsās vien 1998. gadā, kad graudu cena nokrita līdz 50 – 60 latiem par ziemas kviešu tonnu. Divus gadus vēlāk saimniecība nopirka bijušo kolhoza cūku fermu. Patlaban “Rubuļos” pavisam audzē aptuveni 2500 cūkas – pamatā ir Landrases šķirne, to krusto ar Jorkšīras šķirni, tālāk sēklo ar gaļas šķirni.
Pirms diviem gadiem, vilinošo atbalsta nosacījumu vadīti, Virti pievērsās gaļas pārstrādei. Tiesa gan, domāto 20 000 latu vietā gaļas pārstrādes ceha izveidē bija jāiegulda desmit reizes vairāk naudas. Rezultāts – patlaban saimniecībā ik mēnesi gaļas produktos pārstrādā 115 cūkas. Pārējās gandrīz 200 cūkas pārdod gaļas pārstrādes uzņēmumam “Nākotne”. “Mums ir sava pārdošanas vieta Saldus tirgū. Ar otru busiņu mūsu produktus izbraukuma tirdzniecībā piedāvājam novada iedzīvotājiem,” par garšīgo no gaļas, sāls un garšvielām gatavoto kūpinājumu un desu pārdošanu stāsta “Rubuļu” saimniece Benita Virta.
“Rubuļi” bauda priekšrocības konkurences cīņā ar citiem gaļas produktu ražotājiem tāpēc, ka paši saimniecībā audzē lopbarību cūkām, daļu no cūkgaļas pārstrādā un pārdod. Ražošanā īsteno ļoti modernas tehnoloģijas. “Mums ir uzbūvēts kombinētās lopbarības cehs, tajā viss darbs ir datorizēts. Ievadam datorā recepti, maisītājs pats visu paņem un sajauc. Patlaban strādājam ar oregano piedevu. Tā cūkām veicina gremošanu un aptur caureju. Latviski šo garšvielu dēvē par raudeni,” teic B. Virta.
Ļoti iespējams, ka strauju izrāvienu gaļas produktu ražošanā dos arīdzan barības audzēšana. Ar olbaltumvielām bagāto sojas pupiņu lopbarību šajā gadā pirmo reizi baros saimniecības cūkām. “Rubuļu” saimnieks Sergejs Virts patlaban soju audzē 32 ha platībā laukos ar dažādu augsnes sastāvu. Latvijā neviens cits audzētājs soju tik daudz neaudzē.
Nabadzības vai dārdzības spiediens
Aizvadītā gadsimta 90. gadu beigās ne vienmēr varēja nopirkt labas kvalitātes sēklu. Pārdevēji par Vācijas un Dānijas šķirnēm prasīja ļoti augstu cenu – 1000 latus par tonnu. Virtiem radās spīts – ne jau mēs zemē metami, ka nevaram paši sēklu audzēt. Nopirka un saremontēja pirmo lietoto tīrāmo mašīnu “Pietkus”. Sergejs uzskata – vajag tomēr iespējami vairāk tērēt savā valstī audzētus produktus. “Ne vienmēr sēklas materiāls ir jāieved no citām valstīm, tāpēc ka ar to atvedam arī problēmas. Par tām sākumā neviens nestāsta, tās parādās nākamajos gados. Tās ir slimības, ļoti daudz piesārņojam laukus ar nezālēm, kas agrāk Latvijā nebija. Piekrītu, patlaban pasaule ir tik maza, tomēr vajag mēģināt turēties pie saviem produktiem,” izvēlil pamato S. Virts. Patlaban sēklai aug ziemas kvieši ‘Edvīns’ un vasaras mieži ‘Austris’, tie arīdzan ir selekcionēti Stendē. Cena “Rubuļos” audzētajiem sēklas graudiem ir vismaz trīs reizes zemāka nekā citu valstu sēklai. “Sev uzlieku 20 eiro peļņu, man cena iznāk 300 eiro par tonnu sēklas graudu,” atklāj Sergejs.
“Rubuļos” kopš saimniecības izveides arīdzan ievēro nerakstītu likumu – darbā ņemt sava pagasta cilvēkus. “Mēs zinām – ja mums sokas labi un cilvēkam blakus slikti, tad es vienmēr būšu sliktais. Kad cilvēks strādā pie mums, pelna naudu un pabaro savu ģimeni, tad viņš uz mani arīdzan skatās citādām acīm. Viņš ir ieinteresēts. Es esmu lepns, ka mums blakus ir 16 ģimenes, kas saņem pietiekami labu atalgojumu. Mūsu strādniekiem visiem ir vienāds darba apģērbs. Mums nav alkohola lietošanas problēmu darbā. Kopā ar darbinieku ģimenēm svinam svētkus, arī apsējības un apkūlības. Uzticamies darbiniekiem un viņi uzticas mums,” tā S. Virts.
Vissvarīgākais ir efektivitāte
Pavisam saimniecībā apsaimnieko 975 ha zemes, tostarp 750 ha ir “Rubuļu” īpašumā. “Rubuļos” 460 ha platībā audzē divas ziemas kviešu šķirnes, 220 ha aug ziemas rapsis, 180 ha – vasaras mieži, 32 ha – soja, tad vēl ir papuve un zeme meliorācijai.
“Graudiem ir jābūt ar ģenētikas potenciālu dot augstu ražu. Mēs ik ceturto gadu laukiem dodam organisko mēslojumu, iepriekš katram veicot augsnes analīzi. Lauka aprēķinos ir jāvērtē izaugusī raža, cik daudz vielu tā patērējusi. Lauksaimniecības bizness ir ļoti atkarīgs no dabas apstākļiem. Es aizvien mēģinu domāt gājienu uz priekšu. Patlaban nekāds jaunums nav minerālmēslu kliedētājs – ir navigācija, GPS, nevar minerālmēslus izkaisīt divas reizes vienā un tajā pašā vietā. Mēģināsim pirkt pašgājēju miglotāju, kas ļoti aizsargā cilvēka veselību, nelaiž kabīnē ķīmiju. Tam ir GPS, katru sprauslu var atsevišķi slēgt. Graudu kalti mainījām, lai varētu apstrādāt ražu, – patlaban jauda ir 30 tonnas stundā. Ja ar graudu tehnoloģijām neiesim uz priekšu, zaudēsim tempu. Daba ražas vākšanai Kurzemē dod vidēji desmit dienas. Tā ir statistika. Mēs trešo “John Deere” kombainu nopirkām tāpēc, ka nevaram paspēt graudus nokult.
Esam LPKS “Latraps” biedri. Sadarbība ir vienpusēja – es no kooperatīva vairāk pērku pakalpojumus: minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus,” agrāk īstenotos un nākotnē īstenojamos ražošanas efektivitātes nosacījumus uzskaita Sergejs.
Arī “Rubuļu” nākotni Virti redz darba ražīguma celšanā, nevis zemes platību palielināšanā. Jāpērk miglotājs, jābūvē angārs gudrajai tehnikai un jānodod darba pieredze nākamajai paaudzei – “Rubuļos” strādā Benitas un Sergeja dēls Andrejs, saimniekiem ir arī divi mazdēli.
Plašāk – žurnālā “Agro Tops”.
KOMENTĀRS
Rolands Zeltiņš, “Swedbank” lauksaimniecības virziena vadītājs: “”Rubuļu” saimnieku entuziasms, saimniekošanas spēja un pozitīvā attieksme pret lietām un dzīvi 25 gadu laikā ir novedusi saimniecību pie stabilas izaugsmes. Patlaban Virti bauda agrāk ieguldītā darba rezultātu.
Saimniecībā ir diversificētas nozares. Graudu audzēšana, cūku nobarošana un gaļas pārstrāde papildina cita citu un atsevišķu nozaru lejupslīdes brīžos palīdz līdzsvarot finanses. To mēs redzam zemnieku saimniecības “Rubuļi” finanšu rādītājos, kas rada pārliecību par ilgtermiņa stabilitāti. Stabilitāti dod arī saimniecības īpašumā esošā zeme, kuras īpatsvars veido 75% no apstrādātās platības. Latvijā šis rādītājs ir vidēji 50 – 60%.
Z/s “Rubuļi” darbības cikls ir labs piemērs. Par pievienotās vērtības radīšanu izaudzētajiem produktiem būtu jādomā daudzām saimniecībām Latvijā.
Lai turpinātu attīstību, jāpalielina īpatsvars saimniecībā ražotajiem produktiem, kas ļauj saimniecībai kļūt aizvien spēcīgākai un noturīgākai pret stresa situācijām.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar “Swedbank”
