Pacietības mērs ir pilns. Kāpēc lībieši runā par “izrakstīšanos” no Satversmes? 7
Valsts nepilda saistības pret Latvijas pamattautu – tā uzskata Latvijas pamatiedzīvotāji lībieši. Mazāk nekā 20 – tik niecīgs skaits lībiešu valodas lietotāju kopā ar valodas pētniekiem atlicis visā pasaulē, vēsta LTV raidījums “Kultūršoks”.
Lībiešu valoda iekļauta izzūdošo valodu Sarkanajā grāmatā kā viena no visapdraudētākajām.
Viņu redzējumā šobrīd ir pēdējais brīdis lībiešu kultūras un valodas aizsargāšanā un saglabāšanā. Jautājums aktualizēts nesen arī pie Valsts prezidenta. Ja vārdiem nesekošot rīcība un politiska izšķiršanās, lībieši rosina pat grozīt Satversmi.
Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga atgādina, ka lībieši saskaņā ar Satversmi ir Latvijas pamattauta: “Ja tu uzskati, ka valstij nevajag kopt pamattautas valodu, tad tā ir liela augstprātība.”
1994. gadā pieņemts likums par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju, savukārt Valsts valodas likumā definēts, ka lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, un abos šajos likumos noteikts, ka valsts uzņemas atbildību par lībiešu valodas attīstību, saglabāšanu un izpēti.
Gundega Blumberga un lībiešu kultūras aktīvists, dzejnieks un pētnieks Valts Ernštreits gan norāda – likums netiek pildīts.
Gundega Blumberga secina, ka lībieši ir pat neizdevīgākā situācijā kā cita mazskaitlīga Latvijas tautība – romi jeb čigāni, jo valsts finansē īpašas mācību programmas romu bērniem, ir čigānu klases, bet lībiešiem viss, kas saistīts ar valodas mācīšanos un mācīšanu, ir entuziastu rokās, konkursa kārtībā pretendējot uz Valsts kultūrkapitāla projektu līdzekļiem.
Vienīgais tiešais atbalsts ir 10 000 eiro, kurus pēdējos trīs gadus piešķirot Kultūras ministrija, taču ar to nepietiekot pat, lai izstrādātu lībiešu valodas mācību programmu.
Arī pērn nodibinātais Lībiešu institūts tapis bez valsts finansējuma. Lībiešu nemateriālā kultūra pārsvarā tiek pētīta citās valstīs – pārsvarā Igaunijā un Somijā.
“Ja cilvēks grib darboties ar lībiešu kultūras mantojumu, viņiem nekas cits neatliek kā doties ārā no Latvijas,” saka Valts Ernštreits.
Bieži vien lībiešu jautājums tiek uztverts kā mazas etniskas grupas iekšēja problēma, bet tā nav, jo lībieši ir Latvijas valsts pamats, viens no pamatelementiem, Ernštreits uzsver: “Lībieši ir viena no Latvijas pamattautām, bez viņiem nebūtu latviešu himnas, latviešu valoda skanētu pavisam citādi, un līdz ar to nebūtu arī latviešu identitātes un pašas Latvijas.”
Nesen lībiešu kultūras aktīvisti vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, kurš deleģējis jautājumu risināt valdības vadītājam Krišjānim Kariņam.
Ernštreits ierosina, – ja reiz likumos kādā romantisma uzplūdā ierakstītas reāli neīstenojamas lietas, iespējams, tās vienkārši vajadzētu svītrot, piemēram, izņemot lībiešus no Satversmes preambulas.
Tomēr drīzumā esot gaidāms unikāls notikums – piejūras ciemiem tiks uzstādīti nosaukumi latviešu un lībiešu valodā.
