Tā vien izskatās, ka ir plāns izsūknēt no latviešu cilvēku maciņiem vēl pēdējo, pirms paņemt vagu. Egila Līcīša feļetons 95
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasara galā! Tuvojoties ziemai, prātīgs namsaimnieks sarūpējis malkas grēdu, saracis kūdras kaudzi, uzlādējis saules baterijas – sagatavojis drošības rezerves, lai māja nepaliktu bez apsildes, kad laukā trako sniega vētra un ir -25 grādu spelgonis.
Kopš esam atteikušies no ekonomiskās kooperēšanās ar Krieviju un nebūvējam kaimiņattiecības uz savstarpējās cieņas, neitralitātes un draudzības pamata, ir izdarīta vēsturiska izvēle nestiprināt kara noziedznieka Putina režīmu, no 1. janvāra vairs nepirkt krievu gāzi.
Negribu demonizēt Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu, taču valdība, kopš okupācijas stabs dimdēdams ir nogāzts un Krievijas miglas pūšanas kanāli mūsu valstij pieteikuši karu, jo dienas, jo kļūst apņēmīgāka un drosmīgāka savā rīcībā, stāvot un krītot par latviešu tautas interesēm.
Līdzīgi kā Latvijas basketbola izlases divpadsmitnieks, arī valsts vadītāju trīspadsmits (12 ministri + premjers) pārlauzuši sevi un pamazām iegūst uzvarētāju psiholoģiju.
Pagājšnedēļ sašutis un dusmīgs valdības galva Kariņš TV studijā ārdījās par “Latvijas gāzi”, kuras vadība, taisot ar kāju vaļā ministriju un iestāžu durvis, izdara spiedienu, uzstāda savus spēles noteikumus.
Tādas lietas tikšot pārtrauktas un apturētas. Turklāt vārds “Latvijas” esot nosperts un tāpēc strīpojams no gāzes piegādes firmas izkārtnes. Patiesībā šie esot dēvējami par “Krievijas” vai “Gazprom gāzi”.
Tādā veidā, kā atreferē presē, “ir radīta pozitīva augsne idejai, ka valstij jāpārņem kontrole pār “Latvijas gāzes” uzņēmumu”.
Vēl tikai jāapspriežas – kā, lai tālākais sekotu kā īsa formalitāte. Jo pacietība beidzas. Politiķi piedāvā noteikt ārkārtas stāvokli enerģētikā un vadīt gāziniekus savā pakļautībā vai pārseglot vadību bez kavēšanās, nacionalizējot gāzes kantori un pārņemot vērtīgākos aktīvus.
Pie pēdējās minētās ofensīvas – kamēr vēl ekskavatori un ceļamkrāni nav novietoti stāvlaukumā, tie jāpārsviež no Pārdaugavas uz objektu adresē Vagonu ielā 20, un tad, lai Aigars Kalvītis ar PVA līmi būtu ielipināts “LG” valdes priekšsēdētāja krēslā vai iecementēts kā granīta stabs, arī 150 kilo smago vīru ar celtni dabūs laukā un ar būkšķi nogāzīs.
Attiecības ar “Gazprom” pārstāvju kantori Latvijā pārsoļojušas pār ekvatoru.
Ilgus gadus uzņēmums turējās pretī gāzes tirgus atvēršanai, izturējās kā monopols, uzlika tuvajā Latvijā dārgāku gāzes cenu nekā Vācijā, pēc pašiem vien zināmām metodēm mainīja tarifu sistēmu, vienubrīd atvasinot gāzes cenu no naftas cenas, pēc tam to atceļot. Tagad “daru, kā patīk” politika turpinās.
Kalvītis uzber oglītes tarifiem, neturas pusgadu, kā bija pieņemts, pie norunātās cenas, atceļ izlīdzinātā maksājuma norēķinu – taisni, kad jāsākas apkures sezonai.
Tā vien izskatās, ka ir plāns izsūknēt no latviešu cilvēku maciņiem vēl pēdējo, pirms paņemt vagu 1. janvārī, kad slēgs gāzes pievadu no Krievijas.
Tad nu ķer FIB vai Interpola meklēšanā lapās aizlaidušos “LG” priekšniecību.
Tāpēc valdība bodīti klapēs ciet laikus. Lai nedraud, ka uzliks šleperatslēgu Inčukalna pazemē iepumpētiem krājumiem un turēs ciet krānu, lai nesūta cenas, no kā mājsaimniecībām mati ceļas gaisā, un galu galā bijušais valsts stabilitātes garants Kalvītis tas pats vācu Šrēders vien ir, saliektu muguriņu, nomakšķerēts vietējais rokaspuisis – tikai mazāka gabarīta.
Kur jūsu lojalitāte Latvijai! – valdības galva var jautāt “Latvijas gāzes” augstu stāvošiem vadītājiem, – gribat nokļūt pārmācības namā par kalpošanu Krievijai vai pietiks ar labošanās darbiem?
Mēs, vecie “Gāzes” klienti, atbalstām valdību, gribot izrauties no pazemojošās verdzības. Nemierīgākās valstīs tik milzīga cenu pielikuma dēļ patērētāji momentā būtu ielās, pieprasot – Kalvīti ziepēs! Būtu vecais pārtikas ražotājs palicis pie piena kannām un balzamblašķēm – nekāda vaina. Bet gāze smako, un Aigars atkal ir nevaronis.
Nu pirms TV tiešraides pieslēgšanās, kā valdība ar mūru graujamām mašīnām tiek galā ar vēl vienu okupācijas simbolu, reliktu no padomju laikiem, jāsaskaņo, kurš bija pirmais autors gāzes kantora pārņemšanai, kurš līdzautors.
Vārds “nacionalizēt” pirmoreiz izskanēja no labklājības ministra Eglīša mutes, bet izteicienu “pārņemt vadību” lietoja dep. Slava Dombrovskis. Atzīmējam.
Lai nesanāk neglīti, kā ar okupantu staba noplēšanu, kad par baļķa nesējiem bezkaunīgi piesakās pat “Progresīvie”! Partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka, saskatījis Rīgas domes vairākumā progresīvos kolēģus, savērpj lietas tā, ka tieši domes deputātu izlēmība ļāvusi aizvākt pēdējo okupācijas balstu galvaspilsētā.
Loģiskā secinājumu ķēdītē izriet – “Progresīvie” bija tie, kuri uzvarēja Melno bruņinieku, kaut šie veiklie lauru plūcēji deputāti vēl nesen balsoja pret priekšlikumu uzlikt pie monumenta kaut vai skaidrojošo plāksni.
