Paciesties nākotnes pensionāru vārdā 0
Labklājības ministre Ilze Viņķele kopā ar parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu un eksperti Janu Muižnieci vakar piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) paplašinātajā valdes sēdē, atbildēja uz jautājumiem un skaidroja par tuvākajā laikā iecerētajām pārmaiņām pensiju sistēmā.
LPF priekšsēdētāja Aina Verze minēja visus jautājumus, kas interesē pensionārus. Viens no tiem ir pensiju indeksācija, ko sola atjaunot tikai no 2014. gada, bet 2. pensiju līmeņa likme līdz 6% tiek palielināta gadu agrāk, nekā bija noteikts iepriekš.
“To pašreizējos apstākļos nedrīkst pieļaut. Sociālā budžeta ienākumi no nodokļu maksātājiem tāpat jau ir skopi, bet, nosakot šādu likmi, pirmais jeb solidārais pensiju līmenis cietīs vēl vairāk,” uzskata A. Verze.
Ministre iebilda – esot jādomā arī par nākotnes pensionāriem, kuri pensijā dosies pēc 10 – 15 gadiem. Nu jau četrus gadus pensiju 2. līmeņa procentu likme turēta ļoti zema, “faktiski nolikta uz ledus”, lai varētu jums, pašreizējiem pensionāriem, izmaksāt pensijas. “Ja neatliekam nākotnes pensionāriem, tādiem kā mana paaudze, tie, aizejot pensijā, neko nesaņems. Vai tā būtu taisnīga pensija?” vaicāja ministre.
Pensiju 2. līmeņa likme ir jāpaaugstina arī tādēļ, lai nodrošinātu iedzīvotāju ticību pašreizējai pensiju sistēmai. Ja likme paliks iepriekšējā 2% līmenī, uzkrātais pensijas kapitāls būs nenozīmīgs un nodarbinātie nebūs ieinteresēti maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, skaidroja ministre.
LPF Pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs turējās pretī – šodienas pensionāriem kopš 2009. gada apturēta indeksācija, un arī viņi tagad ir zaudētāji! Cenas visam pieaug, turklāt krīzes sākumā pieņemtais likums paredzēja, ka pensiju indeksācija iesaldēta tikai līdz 2013. gadam.
Ministre nenoliedza, ka pašreizējie pensionāri ir pensiju sistēmas reformu ķīlnieki. Indeksācija tiks atjaunota no 2014. gada, bet, ja ekonomiskā situācija valstī uzlabosies straujāk, iespējams, pensijas tiks indeksētas agrāk. Pašreiz sociālais budžets pildoties labi. Tomēr jāvērtē situācija Eiropā, kur arvien pamanāmāki kļūstot jaunas ekonomiskās krīzes priekšvēstneši.
Runājot par reformām, I. Viņķele atgādināja, ka pagājušā gada nogalē tika pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja vēl uz diviem gadiem. Bet pensijas vecumu nāksies celt jau no 2014. gada, un pirmos divus gadus tas notiks saudzīgāk – pensijas vecums tiks celts ik pa trim mēnešiem. Tāpat tiks palielināts minimālais darba stāžs, kas dod tiesības pieprasīt pensiju. Šobrīd tie ir 10 gadi, bet turpmāk būs 15, vēlāk – 20 gadi. Pašlaik pensionāru vidējais darba stāžs ir 37 gadi. Pensiju piemaksas kā sociālajam budžetam neraksturīgas izmaksas tiks pārceltas uz pamatbudžetu.
Labklājības ministrijas (LM) eksperte J. Muižniece skaidroja, kāpēc pensiju aprēķinā nepieciešams tā dēvētais kapitāla jeb algu indekss. Pēdējos trijos gados šis indekss bijis negatīvs, tātad negatīvi iespaidojis jaunaprēķinātās pensijas – tās ir krietni zemākas nekā tiem pensionāriem, kas paguva pensijā aiziet pirms krīzes.
Kapitāla indekss ir atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem. Bet, ja pensijām tas netiktu piemērots, aprēķinātās summas būtu 1996. gada līmenī, tātad katastrofāli zemas. Algu indekss tiks izmantots arī turpmāk un mainīts, strikti paziņoja eksperte.
Viņa arī nomierināja tos, kuri domā, ka pamatbudžets izmanto sociālo budžetu, nemaksājot par to procentus. Tā neesot. Ir noslēgts aizdevuma līgums un, pateicoties kontos ieguldītajam uzkrājumam, procentos nopelnīti 160 miljoni latu. Turklāt no savulaik gandrīz miljardu lielā uzkrājuma naudas pietiks gan šim, gan vēl nākamajam gadam.
LM parlamentārais sekretārs A. Ašeradens, runājot par nodarbinātību sociālā budžeta kontekstā, uzsvēra, ka visvairāk satrauc lielais bezdarbs jauniešu un pirmspensijas vecuma ļaužu grupā. Lai sociālajā budžetā ieripotu pēc iespējas vairāk nodokļu naudas, jāpalielina darba vietu skaits un jāceļ darba tirgus efektivitāte. Tās ir nopietnas problēmas, ko iecerēts risināt, pie viena sarunu galda aicinot gan Ekonomikas, gan Izglītības un zinātnes, gan Labklājības ministrijas speciālistus.
Uzziņa 37% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas – 200 latiem. 38% strādājošo saņem algu no 200 līdz 500 latiem. Strādājošo skaits pirms krīzes – 1,1 miljoni. Šobrīd strādājošo skaits, kas maksā nodokļus, – 768 tūkstoši. Oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits – 138 tūkstoši. Bez darba šobrīd – 160 tūkstoši. |
