Pacientus izvērtē un šķiro. Cik ir to cilvēku vienas dienas laikā, kuriem izsaukums tiek atteikts? 90
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ikdienas dzīvi neviens nav atcēlis,” saka dienesta vadītājas vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa. Kāda tā ir šobrīd, kad saslimstība ar Covid-19 aug milzu ātrumā, ar ko mums jārēķinās, ja veselība sašķobās tā, ka zvans pa tālruni 113 šķiet kā vienīgais glābiņš?
Intervijā “Latvijas Avīzei” M. Dīriņa saka: “Šajā kovida uzliesmojuma vilnī arī citu pacientu veselības stāvoklis ir daudz smagāks un nopietnāks nekā iepriekš, jo daudzi nav saņēmuši ārstnieciskos pakalpojumus plānveida kārtā pēc iepriekšējā kovida uzliesmojuma. Cilvēkos ir tāds masu satraukums par savu veselību – viņi nevar tik ātri, cik gribētu, sazvanīt ģimenes ārstu, viņi satraucas par saviem tuviniekiem.”
NMPD vadītāja Liene Cipule sociālajos tīklos pauž satraukumu, ka līdz ar kovida slimnieku skaita strauju pieaugumu augot arī sabiedrības agresijas līmenis, ka lamas un pazemojumi šobrīd esot NMP dienesta ikdiena. Par ko draud?
M. Dīriņa: Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu mēs esam uzsākuši ļoti rūpīgi izvērtēt, kad pie pacienta ir jādodas izsaukumā un kad viņš pats var doties uz tuvāko ārstniecības iestādi.
Ja mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka pacientam nav dzīvībai draudoša situācija un cilvēks pats ar saviem resursiem var doties uz ambulatoro iestādi vai slimnīcu, tad mēs lūdzam to darīt.
Skaidrs, ka šādos gadījumos cilvēki ne vienmēr ir apmierināti. Dispečeri nereti par to tiek lamāti, arī ar necenzētiem vārdiem. Draud, ka tas esot NMPD pienākums braukt un “ja man būs sliktāk, jūs atbildēsiet”.
Sociālajos tīklos lasāmi pat tādi atsevišķu personu ieraksti, kur aicināts veidot brīvprātīgo grupas, kas naktīs pasekošot ātrās palīdzības mašīnām, vai tās nevizinoties ar ieslēgtu skaņas signālu bez mērķa… Vai esat manījuši šos izsekotājus?
Mūsu dienesta brigāžu cilvēki ir tik noslogoti, darba intensitāte ir tik liela, ka tam nav iespējams pievērst uzmanību.
Kas ir tās personas, kas izvērtē, vai sūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi izsaukumā vai ne?
Cilvēku zvanus pieņem NMPD operatīvās vadības centra dispečeri – ārsta palīgi, bet neskaidros gadījumos konsultantē ārsti, kuri ir sertificēti neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos. Ja zvanu pieņemšanas procesā ārsta palīgam rodas jautājumi, uz kuriem viņš nevar precīzi atbildēt, tad izsaukuma pieteicējs tiek novirzīts pie konsultanta.
Ārsta palīgs ņem vērā izsaukuma pieņemšanas algoritmu, kurā ir noteikti jautājumi, kas jāuzdod cilvēkam, kurš vēlas pieteikt izsaukumu. Ja rodas kādas neskaidrības, kāpēc tomēr NMPD mediķu brigāde nebrauks pie konkrētā cilvēka, tad konsultants pacientam tās izskaidro un rekomendē, kurā tuvākajā ārstniecības iestādē izsaukuma pieteicējs var saņemt medicīnisko palīdzību.
Cik ir to cilvēku vienas dienas laikā, kuriem izsaukums tiek atteikts, jo nav dzīvības briesmu, un viņi tiek aicināti medicīnisko palīdzību meklēt citur?
Skaits ir svārstīgs – dienā 70–100 cilvēkiem iesakām doties pie ģimenes ārsta vai pašiem lūgt palīdzību ārstniecības iestādē.
Ārkārtējās situācijas laikā NMPD brigāde netiek sūtīta pie pacientiem, kuriem nav liela apdraudējuma dzīvībai.
Piemēram, ja sākas dzemdības un tās norit bez sarežģījumiem; ja gūts apdegums, kas mazāks par cietušā plaukstas lielumu; ja gūta rokas vai kājas trauma bez stipras asiņošanas, tostarp kaulu lūzumi; ja ir sāpes vēderā, ko nepavada masīva vemšana vai caureja…
Šādos gadījumos aicinām doties uz ārstniecības iestādi pašiem ar savu transportu, taksometru vai draugu un kaimiņu palīdzību. NMPD brigādes nosūtīšana var tikt atteikta arī tad, ja ir hroniskas slimības saasinājums (piemēram, paaugstināts asinsspiediens); ir ilgstošas sāpes kājās, mugurā; ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra bez sarežģījumiem. Šādās situācijās jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jāvēršas pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Vai jums nešķiet, ka konsultācijas virtuālajā vidē tomēr nav diez cik drošas, ņemot vērā, ka arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuriem pārslimots kovids ir sabeidzis veselību un veselības problēmas kļūst arvien smagākas, un ka tieši tādēļ tie konflikti starp pacientiem un NMPD kļūst arvien biežāki un nepatīkamāki?
Es jums piekrītu, ka šajā kovida uzliesmojuma vilnī pacientu veselības stāvoklis ir daudz smagāks un nopietnāks nekā iepriekš, jo daudzi nav saņēmuši ārstnieciskos pakalpojumus plānveida kārtā pēc iepriekšējā kovida uzliesmojuma.
Piemēram, iepriekšējā diennaktī mēs saņēmām ap 1400 zvanu. Brigādes ir izbraukušas 900 izsaukumos, no kuriem 390 bija tādi, kad bija nepieciešamība pacientu vest uz slimnīcu.
Šobrīd cilvēkos ir tāds masu satraukums par savu veselību – viņi nevar tik ātri, cik gribētu, sazvanīt ģimenes ārstu, viņi satraucas par saviem tuviniekiem. Ārzemēs dzīvojošie bērni ir nobažījušies par Latvijā palikušajiem vecākiem. Tāpēc viņi mums zvana un uzdod jautājumus, bet tie ne vienmēr adresējami mūsu dienestam, kam jāreaģē būtu tikai dzīvību apdraudošās situācijās.
Es gribētu aicināt cilvēkus nezvanīt pa tālruni 113 veselībai nebūtiskos gadījumos.
Piemēram, cilvēks interesējas, kur viņam nodot analīzes, lai pārliecinātos, vai viņš nav Covid-19 pozitīvs. Ar šādām izziņām tiek apdraudēti tie, kuriem patiešām ir steidzami nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo ir apdraudēta dzīvība.
Kur šobrīd tiek vesti, piemēram, insulta un infarkta slimnieki?
Insulta slimniekus mēs turpinām nogādāt tajās pašās vietās, kur viņi ir ārstēti līdz šim. Insulta vienību darbība nav pārtraukta, jo tā ir ļoti specifiska un to slimnīcas nodrošina. Arī ar infarktiem ir līdzīga situācija.
NMPD ikdienas dzīvi neviens nav atcēlis – ceļu satiksmes negadījumi, ugunsgrēki, traumas darba vietās notiek joprojām.
NMPD darbu apgrūtina arī mediķu trūkums. Piemēram, Rīgā šī iemesla dēļ ik dienu padsmit mašīnas neesot noslogotas, jo neesot kas strādā.
Mediķu brigādes nepārtrauktā režīmā ir strādājušas jau vairāk nekā gadu. Mediķiem pienākas atvaļinājums, diemžēl viņi arī saslimst. Brigādēs strādā jauni cilvēki, kuriem ir ģimenes un arī bērni slimo, tāpēc ne vienam vien šobrīd ir darba nespējas lapa. Mūsu kolēģi gūst arī traumas. Tas viss ietekmē mūsu iespējas ikdienā nokomplektēt brigādes.
Cik daudz jūsu darbinieku ir saslimuši ar kovidu?
Patlaban ir saslimuši 23 mediķi. Taču jāņem vērā, ka NMPD ir viens no tiem retajiem, kur vakcinācijas procents ir ļoti augsts – pret Covid-19 atkarībā no struktūrvienībām pilnu vakcinācijas kursu saņēmuši 94–100% mediķu.
NMPD vadītāja Cipule Latvijas Radio stāstīja, ka slimnīcās ievietojot tikai tos kovida pacientus, kuriem ir kritusies skābekļa saturācija asinīs. Cik zemam skābekļa līmenim jābūt, lai vestu uz slimnīcu?
Tas ir sarežģītāks algoritms, pēc kā vadās mediķi. Tiek vērtēta ne tikai skābekļa saturācija, bet arī citi pacienta simptomi. To visu izsaukuma laikā vērtē brigādes mediķi.
Vai NMPD nav jāuztraucas, ka, pieaugot kovida slimnieku skaitam, var sākt trūkt skābekļa padeves iespēju?
Katrā NMPD mašīnā ir divi skābekļa baloni. Ja balonā beidzas skābeklis, to var nomainīt ikvienā brigāžu atbalsta centrā. Ja mediķi ved pacientu, piemēram, no Vidzemes vai Latgales uz Rīgu un balonā vairs nav skābekļa, tad nav nekādu problēmu to operatīvi apmainīt pret uzpildītu balonu.
Bet nebijusi situācija veidojas tad, ja brigāde gaida pie slimnīcas rindā pacienta nodošanai.
Tāpēc domājam jaunus un ikdienai nestandarta risinājumus, kā piegādāt papildu skābekli uz šīm vietām, ja jāgaida ilgāk.
Kāpēc pie atsevišķām slimnīcām neatliekamās palīdzības mašīnas stāv rindā, bet pie citām šādas rindas neveidojas? Piemēram, šāda situācija bija izveidojusies pie Jelgavas slimnīcas, kur viendien dažu stundu laikā atvesti 55 pacienti. Mašīnas drūzmējās vēl pie dažiem stacionāriem. Vai tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar pacientu plūsmu plānošanu?
Reģionos ir atšķirīgs saslimstības līmenis ar kovidu. Slimību profilakses un kontroles centrs katru dienu ziņo, kuros novados ir augsts inficēto skaits, un nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu – ja šodien ir vairāk nekā divi tūkstoši inficēto, tad pēc 7–10 dienām 10% no šiem cilvēkiem būs slimnīcu pacienti.
Kovida slimnieks no attiecīgā reģiona tiek vests uz sava reģiona slimnīcu.
Slimnīcām, zinot šo algoritmu, jābūt gatavām tam, ka pacientu plūsma palielināsies dienu no dienas.
Tiesa, ir bijušas situācijas, kad mūsu dienesta mašīnas stāv rindā pie slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Piemēram, tā ir bijis pie Jēkabpils reģionālās slimnīcas, jo šajā reģionā konstatēta diezgan augsta saslimstība, un mēs gaidām to brīdi, kad pacientu pieņems.
Ņemot vērā, ka valstī ir izsludināts ārkārtējs stāvoklis, slimnīcām ir jāpārorientējas uz daudz lielāku darba intensitāti.
Cik lieli attālumi ir jāpārvar tiem slimniekiem, kuri nesirgst ar kovidu, bet kuriem ir kāda dzīvību apdraudoša akūta vaina un ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā? Kur viņus ved, ja zināms, ka daudzas slimnīcas ir pārpildītas ar kovida pacientiem?
Ja pacients ir nokļuvis, piemēram, universitātes klīnikā, kur viņš ir saņēmis nepieciešamo ārstēšanu, bet tā vēl nav pabeigta un jāturpina zemāka līmeņa slimnīcā, tad mēs viņu pārvedam.
Ir tādas situācijas, kad, piemēram, rīdzinieks tiek pārvests uz kādu no Rīgas krietni attālāku stacionāru. Tie ir samērā tāli hospitalizācijas ceļi. To, kura slimnīca uzņems šādu pacientu, neorganizē NMPD, bet gan stacionārs, kur slimnieks ārstējas.
Tas ir tādēļ, lai augstākā līmeņa slimnīcas tiktu atbrīvotas atkal nākamajiem smagi slimiem pacientiem.
NMPD ir ieinteresēts, lai universitātes klīnikas un reģionālās slimnīcas varētu nodrošināt intensīvu pacientu apriti.
Tad kāpēc NMPD mūs biedē ar pacientu šķirošanu? Pēc jūsu stāstītā viss ir sakārtots un noregulēts.
Tā ir pacientu izvērtēšana. Bet faktiski tā pati šķirošana vien ir, jo, piemēram, mēs vairs nebraucam, ja uz slimnīcu jāved dzemdētāja, kurai nav sarežģījumu, mēs varam nebraukt kā citkārt pie pacienta, kuram ir lauzta roka.
NMPD dežūrārsts jeb konsultants pārliecinās, tieši kurā vietā ir lūzums, vai slimniekam ir iespēja pašam nokļūt ārstniecības iestādē, tad viņam tiek izstāstīts, kurā vietā šo palīdzību var saņemt. Tā ir šķirošana, lai saglabātu operativitāti uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem.
Ja tiek prognozēts, ka slimnīcās pēc dažām nedēļām varētu būt ap diviem tūkstošiem kovida pacientu, tad arī tur būs jāveic pacientu šķirošana vairāk, nekā viņi to dara šobrīd.
Kāda ir jūsu prognoze NMPD darba intensitātei turpmākajās nedēļās?
Mēs plānojam savus resursus atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai un cenšamies nosūtīt lielākā skaitā mediķu brigādes tur, kur ir liela saslimstība. Mums ir bijušas situācija un ir joprojām, kad, piemēram, Vidzemes brigāde atved pacientu uz Rīgu un turpina doties uz izsaukumiem Rīgā.
Mums ir Valsts operatīvās medicīniskās komisijas stingrs lēmums, ka mēs pacientus nogādājam slimnīcās atbilstoši hospitalizācijas plānam. Izmaiņas šajā plānā veic Nacionālais veselības dienests. NMPD rīcībā ir visa informācija, kur mēs pacientus vedam šodien un kur vedīsim rīt.
