Zviedrijā pacientus ārstē ar telekomunikācijām 0
Zviedrijā saslimšanas gadījumā, cik vien iespējams, jau sāk ārstēties mājās, dakteri pacientu redz datorā.
Stokholma – Rīga
Telekomunikāciju loma nav tikai vientulības un pamestības izraisīto slimību novēršanā. Taču arī vientuļajiem ir inovatīvi piedāvājumi. Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH) Stokholmā redzēju runājoša robota galvu “Furhat”, kas var gan pati sarunāties ar otru cilvēku, gan arī tai var pieslēgties ārsts un ar tās starpniecību uzrunāt pacientu.
E-veselība – ārstiem vai pacientiem?
Galvenais, ko no telekomunikācijām e-veselības ieviešanā saslimšanas gadījumā gribētu sagaidīt katrs pacients, būtu ātrāka slimību diagnostika, ātrāka ārsta konsultācija un līdz ar to efektīvāka ārstēšana. Latvijā jau desmit gadus runā par to, ka vajag digitalizēt visu, ko ārsti raksta ar roku, – slimības vēstures, analīzes, receptes, bet ne pacienta piekļuvi ārstam. Kaut arī analīžu rezultāti jau digitāli nonāk ārsta datorā, e-veselība nenozīmē tikai vienotu datu bāzi un datoru ārsta kabinetā. Rudenī mēs varētu sagaidīt dažus jaunus e-veselības risinājumus – elektronisku darba nespējas lapu, kas parādītos Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā sistēmā, e-recepti un radioloģijas datubāzi, sola Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško.
Pilnībā ieviesta e-veselības sistēma ļautu detalizēti izsekot pacienta veselības stāvoklim e-vidē. Piemēram, ģimenes ārsts datu bāzē redzētu, pie kādiem speciālistiem bijis viņa pacients, kāds bijis viņu slēdziens, kādas zāles izrakstītas un kādi bijuši analīžu rezultāti. Šī sistēma acīmredzami uzlabotu sadarbību starp ārstiem, ar farmaceitiem un ar darbadevējiem, bet pacientiem pie ārsta jāiet tik un tā. Nez vai pacienta laiku ietaupa tas, ka darba devējam nevajadzēs nest slimības lapu. Pie ārsta taču jāiet tik un tā un darbā jāatgriežas.
Kamēr Latvijā gatavojas ieviest visaptverošu e-veselības sistēmu, Skandināvijā valda pieeja, kas vairāk vērsta uz pacienta ieguvumiem. Tā balstīta uz ārsta pieejamības paātrināšanu, izmantojot telekomunikācijas, kā arī attālinātu sekošanu pacienta veselības stāvoklim. Tapuši arī atsevišķi projekti atsevišķu slimību ātrākai diagnosticēšanai un arī ārstēšanai.
Ārstiem pietīkloti pacienti
Zviedrijā telekomunikāciju koncerns “TeliaSonera” (“Lattelecom” un LMT līdzīpašnieks) izveidojis lielāko digitālo platformu pacientu aprūpei “HealthCare”. Šā uzņēmuma stratēģija ir investēt jomās, kas papildina un nostiprina pamatbiznesu – e-veselībā, mūzikas straumēšanā, TV, M2M (lietu internetā), finanšu un drošības pakalpojumos. Vārdu sakot, lai klienti būtu ieinteresēti vairāk izmantot internetu. Tas atmaksājas arī klientiem.
Zviedrijas TV ziņu sižetā noskatījos, kā pensionāre Aija Andersone pārvietojas pa istabu ar speciālu ierīci, viņai ir vairāki rīki analīžu veikšanai un arī aproce, kas signalizē ārstiem par viņas veselības stāvokli. Ik brīdi videoseansā viņa var pajautāt padomu dakteriem. Dežūrārsts sēž tādā kā dispečertelpā, kurā uz sienas grafiski attēlots visu pietīkoloto pacientu veselības stāvoklis. Uz digitālā ekrāna zaļi, dzelteni un sarkani kvadrātiņi signalizē par uzraugāmo stāvokli. Sarkanais iedegas ne tikai pēc izsaukuma, bet arī tad, ja pasliktinās analīzes vai aproce signalizē, ka tās valkātājs pārāk ilgi ir nekustīgs. Sistēmai pieslēgties un pacienta veselībai savos viedtālruņos sekot var arī tuvinieki.
“Aptuveni 300 cilvēku Zviedrijā katru gadu iet bojā negadījumos, bet aptuveni 3000, tas ir, desmit reižu vairāk, iet bojā, laikus nesaņēmuši ārsta palīdzību,” pamato Niklass Sanlders, “TeliaSonera” “HealthCare” projekta vadītājs. Šis projekts sekmīgi pārbaudīts Upsalā un sešās universitāšu slimnīcās.
Citā pilotprojektā farmācijas un veselības aprūpes koncerna “Abbvie” Zviedrijas atzars iecerējis ieviest zarnu iekaisumu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu mājas apstākļos, nodrošinot iespēju veikt analīzes un elektroniski nosūtot to datus ārstam un slimības vēstures datu bāzēm. Pacientam tik vien kā fekālijas paraugs jāievelk špricē, kapsulas gals jāiestumj analizatorā, savukārt analīžu rezultātu nolasa ar viedtālruni, tas savukārt datus nosūta ārstam.
“Tagad jums ir jāiet slimnīcā, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes, lai novērstu iespējamo slimības uzliesmojumu,” stāsta par projektu atbildīgais “Abbvie” pārstāvis Eduardo Leiva. “Nākotnē nepieciešamās analīzes jūs varēsiet veikt pats savās mājās, ar sistēmas starpniecību jūsu analīžu rezultāti nonāks atbilstošajās veselības aprūpes datu bāzēs, jūsu slimības vēsturē. Turklāt vajadzības gadījumā rezultāti kopā ar atbilstošu brīdinājuma signālu sasniegs arī ārstu. Ārsts tad zinās – konkrētajam pacientam ir lielāks risks slimības uzliesmojumiem, tāpēc ir pamats laikus sākt ārstēšanu,” viņš klāsta.
“Katrs no šiem analīžu rezultātiem, ko jūs ārstam elektroniski varēsiet iesniegt jau tuvākajā laikā, samazinās jūsu aprūpes izmaksas aptuveni par 50%, jo jums ievērojami mazāk laika būs jāpatērē ārsta apmeklējumam un arī ārstēšana tiks sākta savlaicīgāk,” izdevīgumu pamato Leiva.
Arī datorspēles – atsevišķām slimībām
Pat trīsdimensiju datorspēļu programmatūras moduļu izstrādātājiem ir savs piedāvājums e-veselībai. Divas zviedru firmas – virtuālās realitātes izstrādātāji “Vobling” un psiholoģisko pētījumu kompānija “Mimerse” apvienojušās, lai ārstētu cilvēkus no patoloģiskām bailēm. Sākuši ar arahnofobijas terapiju – ārstēšanu no bailēm pret zirnekļiem. Izmēģinu terapiju. Uzlicis “Oculus” virtuālās realitātes brilles, konstatēju, ka esmu slēgtā telpā, kurā pa galdu, pa griestiem, pa durvju šķirbām man aiz muguras rāpo zirnekļi. Tā vien gribas kādam uzšaut ar roku, bet… roka atsitas pret datorgaldu. Novērotāji smejas. Daniels Nībergs sola, ka starp briļļu acenēm drīzumā izvietošot kameru, kas filmētu rokas, un tad tās varētu projicēt arī virtuālajā vidē. Tā kā no zirnekļiem baiļu man nav, par programmas efektivitāti nevaru spriest, taču klātbūtnes efekts ir iespaidīgs. Taču ar realitāti nesajauksi. Gada beigās sola “Oculus” jauno paaudzi ar augstāku izšķirtspēju. Vēl jau pētījumi tikai sākti un neviens no fobijas šādi neesot izārstēts. Nākamā ārstēšanās programma, visticamāk, tapšot pret bailēm no augstuma.
