Pacientu pieplūdums pie psihiatriem. Kas šobrīd rada trauksmi? 1
Pie psihiatriem Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) ambulatori konsultatīvajā nodaļā ierodas arvien vairāk pacientu ar trauksmainas depresijas simptomātiku, arī ar pirmreizējām psihozēm – halucinācijām, murgu idejām vai citiem akūti psihotiskiem traucējumiem.
RPNC psihiatriskās palīdzības ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Diāna Neperte pastāstīja – agrāk daļa pacientu pārdomāja un neieradās uz pirmreizējo vizīti, bet tagad atnākot visi, kas esot pierakstījušies.
“Ļoti daudziem cilvēkiem ir trauksmes stāvoklis, jo ir neziņa par nākotni, daļa ir zaudējusi darbu, daļa nespēj izturēt piespiedu izolāciju.
Saasinās viss, kas jau iepriekš ir bijis. Ir cilvēki, kas, par visu satraucoties, salūst ātrāk, ir tādi, kas sāk lietot alkoholu.
Stresa stāvoklis un krīzes situācija, kā arī apreibinošu vielu lietošana var novest pie slimībām, kas varbūt citkārt nebūtu izpaudušās,” stāsta daktere Neperte.
Arī RPNC pacientiem ir dota iespēja konsultēties pa telefonu, un tas esot ieviesis zināmu pagriezienu, pie kāda agrāk nebija pierasts. D. Neperte: “Jaunie apstākļi ir izmainījuši cilvēka domāšanu, uzskatus un pārdalījuši prioritātes. Pacienti negaida, kamēr viņiem kļūs ļoti slikti. Tie, kas apzinās, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība, zvana laikus un stāsta, ka viņiem ir baiļu sajūta, ka ir pasliktinājusies veselība… Es labi pazīstu savus pacientus, varu piekoriģēt viņiem terapiju, lai viņi ātrāk atlabtu.
Zvanu un konsultāciju ir kļuvis krietni vairāk. Parādījusies tendence, ka ārstiem zvana tādi cilvēki, kuri nekad pie mums nav bijuši. Viņi zvana aiz izmisuma, ka viņi netiek pie sava ārsta, jo visu šo laiku bija pamatīgi ierobežota pieejamība ambulatorajiem pakalpojumiem un daudziem bija neziņa, vai viņi saņems palīdzību. Cilvēki, trauksmes mākti, nobijušies mums vaicā, vai viņiem būs zāles, vai izrakstīs darba nespējas lapu, kas ar viņiem turpmāk notiks… Zvana, lai izrunātos un saņemtu padomu.”
Psihiatre skaidro, ka ne vienmēr viena pārdzīvota psihoze nozīmējot, ka cilvēks noteikti būs slims, bet varbūtība esot milzīga.
RPNC ir attīstīts arī tāds pakalpojumu veids kā konsultācijas ģimenes ārstiem, un arī šis pakalpojums gūstot popularitāti.
“Man pagājušajā nedēļā piezvanīja vismaz trīs ģimenes ārsti, lūdzot konsultāciju par organizatoriskiem jautājumiem vai arī medikamentozās terapijas piemērošanu saviem pacientiem,” pastāsta psihiatre. Viņa uzskata, ka konsultāciju sniegšana pa telefonu nākotnē neizmirs, tā atradīšot savu nišu. Pirmreizējiem pacientiem gan esot nepieciešams tiešs kontakts ar ārstu, taču pastāvīgajiem slimniekiem varot diezgan labi palīdzēt, arī sazinoties netieši.
To, ka situācija saasinās un cilvēkiem būs arvien vairāk nepieciešama psihiatru un arī narkologu palīdzība, atzina arī RPNC narkoloģiskās palīdzības ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane. Ārstiem zvanot arī tie, kam psihiskās veselības problēmas saasinājusi pārmērīga alkohola lietošana. Tiesa, tie neesot tādi pacienti, kuriem jau nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņiem esot vidēji smags vai pat viegls stāvoklis.
Ārstes pastāstīja, ka pacientu pieplūdums RPNC ir aktualizējis jauna ambulatori konsultatīvā centra būvniecību psihiatrijas un narkoloģijas pacientiem. Patlaban ambulatori konsultatīvā nodaļa atrodas gandrīz divsimt gadus vecā ēkā, un to nav iespējams pārbūvēt atbilstoši mūsdienu prasībām, lai tur slimniekus varētu ārstēt ne tikai psihiatrs, bet arī multiprofesionāla komanda, kurā ir psihiatri, funkcionālie speciālisti, fizioterapeiti, uztura speciālisti un citu profesiju pārstāvji.
Šāda centra būvniecības ideja tika virzīta jau veselības ministres Ingrīdas Circenes laikā, savukārt ministra Gunta Belēviča laikā tika jau nolemts izsludināt ēkas skiču projektu, bet veselības ministres Andas Čakšas laikā šis jautājums tika atcelts. Taču pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka psihiatrijai tāpat kā onkoloģijai un kardioloģijai ir jābūt prioritātei, un valdība pat apstiprināja Veselības ministrijā (VM) tapušo Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu 2019.–2020. gadam, kura īstenošanai paredzēja 13,345 miljonus eiro.
Jauna ambulatorā centra būvniecībai ir vajadzīgi aptuveni septiņi miljoni eiro, informēja RPNC sabiedrisko attiecību speciāliste Silva Bendrāte. VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders sacīja, ka ministrijas vadība joprojām uzskata, ka jauns centrs ir nepieciešams, un šo jautājumu nenolikšot malā.
Kur vērsties pēc palīdzības
* Neskaidrību jautājumos var vērsties telefoniski pie nodaļas vadītāja, stacionāra virsārsta – psihiatrijā: 67080203, narkoloģijā: 67080148, kā arī rakstiski e-pastā [email protected].
