Sešas pacientu organizācijas prasa valdības atkāpšanos, ja nepanāks vienošanos 0
Valdības nespēja vienoties par veselības aprūpes finansēšanu mazina ne vien uzticību pie varas esošajiem politiķiem, bet arī visdrīzākajā laikā novedīs pie katastrofālām sekām – ārstēšana kļūs vēl nepieejamāka, ārsti un medicīnas māsas atteiksies strādāt, slimnīcas pārtrauks nodrošināt pakalpojumus. Jau šobrīd Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir spiesta pārtraukt neiroķirurģisko operāciju veikšanu, bet lielākajā daļā slimnīcu trūkst medmāsu un citu aprūpes speciālistu. Vai politiķi būs gatavi uzņemties atbildību, ja viņu neizlēmīgās rīcības dēļ pacientiem pakalpojumus sāks atteikt arī citas nodaļas un pat slimnīcas?
Šī brīža situācija veselības aprūpē padziļina sociālo nevienlīdzību un paplašina plaisu starp bagātajiem, kas var atļauties maksāt par veselības pakalpojumiem, un trūcīgajiem, kas spiesti, vai nu gaidīt ilgstošās rindās, vai nu atteikties pirkt veselības aprūpes pakalpojumus un zāles augsto līdzmaksājumu dēļ. Nesaņemot pienācīgu veselības aprūpi un medikamentus, cilvēki kļūst darba nespējīgi, invalīdi vai nomirst. Līdz ar to pieaug arī slodze uz valsts sociālo budžetu, no kura tiek maksāti slimības un invaliditātes pabalsti.
Beidzot ir jāvienojas par optimālāko ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas modeli, nodrošinot taisnīgu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Līdzšinējās diskusijas diemžēl rada pārliecību, ka politiķi pilnībā neizprot veselības aprūpes katastrofālo situāciju un nav gatavi izlēmīgi un ātri rīkoties. Nespēja vienoties par risinājumu un pat vienas partijas politiķu izteiktie savstarpēji pretrunīgie spriedumi nerada nopietnu iespaidu un liek domāt, ka veselības aprūpes problēmu risināšana kā politiska prioritāte ir bijusi tikai skaļš lozungs. Lai izietu no strupceļa, ir pēdējais laiks koalīcijas partijām izdarīt mājas darbu un vispirms pašām vienoties par skaidru pozīciju veselības aprūpes finansēšanā, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus!
Ik dienu Latvijā 17 cilvēki mirst no ārstējamām slimībām, jo nav pieejamas mūsdienīgas un efektīvas zāles, nav kvotu, lai laicīgi tiktu uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, nav pieejama savlaicīga, atbilstoša valsts apmaksāta rehabilitācija utt. Zemais medicīniskā personāla atalgojums draud ar to, ka jau vistuvākajā laikā nebūs, kas aprūpē pacientus. Tāpēc pacientu organizācijas atbalsta arī veselības aprūpes darbinieku prasību paaugstināt atalgojumu, jo atbilstoši atalgoti ārsti un medicīnas māsas ir viens no pieejamas un kvalitatīvas ārstniecības pīlāriem.
Latvijas sabiedrības absolūtā prioritāte ir visiem pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, tādēļ aicinām politiķus darīt visu iespējamo, lai steidzami rastu atbilstošāko risinājumu lielākam veselības aprūpes finansējumam.
Ir pienācis brīdis, kad arī ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Ministru Kabineta locekļiem ir beidzot jāpauž skaidra pozīcija veselības aprūpes finansēšanas jautājumā un jādemonstrē izlēmība.
Aicinām valdību lēmumu par papildu finansējumu veselības aprūpei pieņemt līdz 22. jūnijam. Ja lēmums netiks pieņemts un netiks rasts risinājums būtiskam un ilglaicīgam veselības aprūpes budžeta palielinājumam, uzskatām, ka valdībai ir jāatkāpjas!
Vēstuli atbalsta
- Inese Mauriņa
Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja - Aleksandrs Molokovskis
Biedrības “Apvienība HIV.LV” vadītājs - Irīna Januma
Latvijas sieviešu volontieru biedrības “VITA” (krūts vēža pacientu atbalsts) valdes priekšsēdētāja - Zinta Uskale
Labdarības fonda “Rozā vilciens” valdes locekle - Solvita Rubene
Ginekoonkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku biedrības GINO vadītāja - Zigurds Prūsis
Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības valdes loceklis
