Pacientu mīlēts ārsts laukos – Andris Spridzāns 3
Vairāk nekā trīs tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pērn nobalsoja par labākajiem medicīnas profesionāļiem Latvijā. Balvu saņēma arī Viļakas novada Šķilbēnu, Briežuciema un Lazdulejas pagasta ģimenes ārsts Andris Spridzāns, kurš jau 28 gadus aprūpē iedzīvotājus. Šā gada balsojums par labākajiem mediķiem turpināsies vēl divas nedēļas, bet balvas tiks pasniegtas 30. janvārī.
Slimnīcas rūdījums
Andris Spridzāns ir vietējais, un pēc ārsta profesijas apgūšanas atgriezās mājās, lai strādātu par galveno ārstu Šķilbēnu slimnīcā, kur bija 30 vietas un kur ik gadu ārstējās aptuveni 300 – 350 pacientu. Darbs slimnīcā palīdzēja viņam sagatavoties ģimenes ārsta profesijai, uzskata dakteris. “Atnāk pie manis pacients, rīdzinieks, un brīnās, ka protu izņemt šuves un viņam nav jābrauc pie ķirurga. Manā jaunībā lauku ārstam bija jāprot un jādara ļoti daudz, pat dzemdības jāpieņem. Bet tagad pagastā gadā piedzimst trīs bērni, kur lai ārsts ņem zināšanas,” saka ģimenes ārsts, kurš pirms vairākiem gadiem apguva arī hipnoterapeita specialitāti pie pasaulē ievērojamā savas nozares speciālista Žana Bekio Francijā.
Viļakas novadā strādā 20 ģimenes ārsti, lielākā daļa praktizē vairākās apdzīvotās vietās. A. Spridzānam ir tikai viena prakses vieta – doktorāts Šķilbēnu pagasta Rekavā ar 1365 pacientiem, no kuriem 213 ir bērni. Dienā dakteris pieņem 20 – 25 pacientus, bet gripas un dažādu vīrusslimību sezonā vēl vairāk. Pagastā ir divas skolas, kurās regulāri veicamas skolēnu profilaktiskās veselības pārbaudes. Dodas arī mājas vizītēs, lai gan viena mājas vizīte nereti var ievilkties pat uz vairākām stundām, jo dažs pacients dzīvo pat 30 kilometru attālumā no doktorāta.
“Agrāk uzskatīja, ka lauciniekiem ir laba veselība, bet šobrīd tā nebūt nav. Ir daudz ielaistu slimību, jo pacienti pie ār-sta vēršas pēdējā brīdī. Nesen kādai sievietei, kas divdesmit gadus nebija bijusi pie ginekologa, atklāja dzemdes kakla vēzi ceturtajā stadijā, bet kādai citai 43 gadus vecai pacientei, kas gadus piecus nebija bijusi pie ārsta, retas formas vairogdziedzera audzēju,” stāsta A. Spridzāns. Viņa praksē ir daudz smagi slimu pacientu, daudziem ir ļaundabīgais audzējs stadijā, kad radikāla ārstēšana vairs nav iespējama.
Jūt speciālistu trūkumu
“Ar daudzām medicīnas iestādēm sazināties ir ārkārtīgi grūti. Kāds mans pacients, kuram bija nepieciešami veloergometrijas un ehokardiogrāfijas izmeklējumi Latvijas Kardioloģijas centrā, bez panākumiem zvanīja divas nedēļas no vietas, arī man pašam neveicās labāk. Jūtams daudzu speciālistu trūkums. Piemēram, pacients, kam vajadzīgs reimatologa padoms, jāsūta uz Rēzekni pie ģimenes ārsta, kuram otra specialitāte ir reimatologs. Tuvumā nav neviena narkologa vai psihiatra. Bieži vien pacienti, dzirdot, ka pie speciālista būs tik tālu jābrauc, atsakās no tālākas ārstēšanas. Šobrīd kādai astoņdesmit gadus vecai onkoloģiskai pacientei strauji pasliktinājusies veselība, arī asins analīzes ir sliktas. Ir aizdomas, ka viņai varētu būt vēl viens audzējs. Viņa būtu jāsūta pie hematologa, bet šāds speciālists ir tikai Rīgā. Un viņa jau nemaz nevar turp nokļūt,” sasāpējušās problēmas veselības aprūpē min A. Spridzāns. Viņaprāt, ģimenes ārsta darbu šobrīd visvairāk traucē garās rindas ambulatorajā veselības aprūpē un nemitīgā noteikumu maiņa, kuru dēļ ārsti un pacienti ir neziņā par to, kas būs rīt. Ģimenes ārstiem bieži vien trūkst arī svarīgas informācijas, piemēram, par to, ka veselības aprūpē parādījušies papildu līdzekļi un pacientus var sūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Arī Veselības ministrijas solījumi, ka dažas pacientu grupas varēs saņemt valsts apmaksātu psihoterapiju, diemžēl nav piepildījušies. “Kāds onkoloģijas pacients man zvana septiņas astoņas reizes dienā. Kādam vajadzētu ar viņu runāt, ģimenes ārsts nevar tam veltīt tik daudz laika,” atzīst ārsts.
Viedoklis
Viļakas novada Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals: “Esam ļoti apmierināti ar savu ģimenes ārstu, kurš pats dzimis un uzaudzis mūsu pagastā un atgriezies šeit strādāt. Viņš ir ļoti labs ārsts, izpalīdzīgs, nekad neatteiksies apmeklēt pacientu mājās arī tad, ja viņš dzīvo attālā viensētā. Pacienti tiek pieņemti ne tikai doktorātā, viņš regulāri brauc arī pie mūsu pagasta sociālā aprūpes centra iemītniekiem. Viņš arī dzied un muzicē folkloras kopā “Rekavas dzintars”, kopā ar ģimeni piedalās pagasta rīkotajos kultūras un sporta pasākumos.”
