No rokas mutē 0
Parāds atlaists arī valsts psihoneiroloģiskajām slimnīcām, kur nav tādi valsts ierobežojumi uz ārstniecības pakalpojumiem kā citās slimnīcās. Piemēram, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca par ietaupītajiem 13 852 eiro nolēmusi nopirkt funkcionālās gultas guļošiem pacientiem, slimnīcai nepieciešami arī pretizgulējumu matrači un spilveni. “Vajadzību ir daudz, remontu gaida arī vecā katlumāja,” sacīja slimnīcas vadītāja Maija Ancveriņa.
Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis pastāstīja, ka par aizdoto naudu ir uzcelts slimnīcas galvenais korpuss un ka slimnīca dzīvo no rokas mutē, jo “nav naudas, lai jebko atjaunotu”. Tagad būšot iespēja vismaz nopirkt endoskopu, tiesa, ne jau jaunākās paaudzes, kurš neesot pa kabatai, jo maksā ap 25 tūkstošiem eiro un kuru var atļauties privātās klīnikas. Kuldīgai būs jāsamierinās ar vecākās paaudzes, kurš nav ar tik precīzu izšķirtspēju.
Ludzas slimnīca bija vienīgā aizdevuma ņēmēja, kam tika nomainīts profils – tā no neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas kļuva par aprūpes iestādi ar krietni mazāku finansiālo apgrozījumu, kas ir pietiekami objektīvs apstāklis, lai valsts atmaksātu galvojumu. “Šeit ir saglabājies gan operāciju bloks, gan arī iekārtas. No vienas puses, valdība palīdz atvieglot mūsu finanšu saistības, bet, no otras puses, samazina kvotas dienas stacionāram traumatoloģijā, rehabilitācijai, aprūpei, zobārstniecībai bērniem un pusaudžiem. Pacientu rindas un virs valsts noteiktās normas izdarītais darbs joprojām netiek ņemts vērā,” atzina slimnīcas valdes pārstāvis Juris Atstupens.
Bez šīm divām slimnīcām kredītus ir ņēmušas gandrīz visas pašvaldību slimnīcas, taču valsts tām nav sniegusi galvojumu, un šīs slimnīcas saimnieko tā, lai naudu atdotu pašu spēkiem, tāpēc valsts pretimnākšana atsevišķām ārstniecības iestādēm neesot pieņemama.
