Dari, ko gribi, ārsts būs vainīgs. Par pacientu elektronisko datu drošību 0
Arvien vairāk ir tādu ģimenes ārstu prakšu, kurās vairs netiek izmantotas papīra formāta pacientu ambulatorās kartes un visus datus ārsti ievada elektroniski. Lokālajās programmās, kuras ārsti izmanto, pērkot licenci no četriem privātuzņēmumiem, glabājas gan ieskenētie izraksti no stacionāriem, pacientiem veiktās analīzes, izmeklējumi un cita dokumentācija. Taču ārsti joprojām ir spiesti tērēt liekus resursus un savu dārgo laiku, izdrukājot informāciju par pacientu veselības stāvokli, lai tā būtu pieejama papīra formātā. To viņi spiesti darīt tādēļ, ka valstī nav neviena tiesību akta, kas nepieciešamības gadījumā ļautu elektroniskās ambulatorās kartes izmantot Valsts policijai, tiesām, Veselības inspekcijai un citām kontrolējošajām institūcijām.
Pagājušā gada nogalē Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aicināja veselības ministri Andu Čakšu rast risinājumu, lai ārstiem nebūtu jāveic dubults darbs. Lai dokumenti, kas izveidoti un glabājas e-veselības sistēmā vai lokālajās programmās elektroniskajos datu nesējos, nebūtu obligāti jādublē papīra formātā. Pirms vairāk nekā mēneša vēstuli Ministru prezidentam un veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim uzrakstīja arī ģimenes ārsts Andris Baumanis. Viņš aicina izveidot Veselības ministrijā (VM) darba grupu, kas izstrādātu normatīvo aktu izmaiņas, lai varētu likumīgi izmantot dokumentu elektronisko versiju, atsakoties no papīra formāta dokumentiem.
Ģimenes ārsts uzskata, ka Veselības ministrijai būtu pienākums kontrolēt ne tikai e-veselības portāla datu drošību, bet arī lokālo programmu izstrādātāju serveros uzkrāto pacientu sensitīvo datu drošību. Īpaši, ņemot vērā to, ka šajos serveros šobrīd atrodas ievērojami lielāka pacientu sensitīvā informācija nekā e-veselības portālā.
VM speciālisti šobrīd vērtē jautājumus, kas minēti A. Baumaņa vēstulē, analizē tajā ietverto argumentāciju un iespējamos risinājumus, pastāstīja premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Visiem ārstiem nav vienādu noteikumu
LĢĀA vadītāja Līga Kozlovska informēja, ka ar lokālajām programmām strādā apmēram 800 no 1300 ģimenes ārstiem. Tātad lielākajai daļai ir līgums ar kādu no četriem privātuzņēmumiem, no kuriem ārsts iegādājas licenci, lai varētu izmantot uzņēmuma radīto produktu. Tas nozīmē, ka visi dati, ko viņš ievada, glabājas tās firmas serverī, kas šo programmu piedāvā. Taču rodas jautājums, cik droša ir šo datu uzraudzība, lai tie nenoplūstu, piemēram, uzlaužot serveri, un kas īsti atbild par pacienta datu drošību – ārsts vai programmas uzturētājs?
Lokālo elektronisko programmu “Ārsta birojs” izmanto daudzi ģimenes ārsti, un šis produkts pieder uzņēmumam “Meditec”. Tā valdes pārstāve Kristīne Rauda pastāstīja, ka ārstiem ir līgums ne tikai ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par e-veselības sistēmas izmantošanu, bet arī atsevišķs līgums ar lokālo programmu izstrādātājiem un arī tajos ir iekļauti noteikumi par datu drošību. “Ārstam ir tiesības mums noteikt, kādiem drošības līmeņiem ir jābūt, kādi noteikumi ir jāievēro, un mēs tos ievērojam. Universāli, visiem vienādi noteikumi šobrīd nepastāv – katrs līgums var atšķirties, katrs ārsts tajā var ietvert atšķirīgas nianses. Mēs dodam ārstam rīku, ar kuru viņš var pacientu datus dažādos veidos ievadīt un saglabāt, un šie dati pieder viņam. Ārsts mums noteic tikai drošības līmeni,” skaidro K. Rauda un piebilst: “Līdzko Latvijā tiks pieņemts datu aizsardzības likums (valdība to plāno pieņemt 6. martā. – M. L.), ārstiem, kas izmanto lokālās programmas, būs jāliek elektronisko programmu piegādātājiem šo likumu pildīt.”
Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa informēja, ka atbilstoši valdības protokollēmumam ministrijām ir uzdots ar Ministru kabineta lēmumu izvērtēt savas nozares normatīvos aktus, kas skar personas datu apstrādi. Proti, vai šā brīža regulējums atbilst Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulai, kura stāsies spēkā maijā. Ja ministrijas būs konstatējušas, ka ir nepieciešami kādi konkrēti grozījumi, lai nodrošinātu normatīvo aktu atbilstību regulai, tad šādi grozījumi līdz 1. decembrim jāiesniedz Valsts kancelejā, lai to varētu izskatīt Ministru kabinets.
“Dakteris vienmēr būs vainīgs!”
Savukārt TM Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile, kura ir galvenā likumprojekta izstrādātāja, norādīja, ka atbildībai par datu drošību ir jābūt stingri nodalītai. “Ārstam, kas vāc datus, ir jāparūpējas arī par to, lai jau programmatūras veidošanas stadijā būtu ievērotas visas prasības personas datu aizsardzībai. Veselības ministrijai vismaz vajadzētu painteresēties, kas tās ir par pro-grammām, un, ja tās ir ministrijas akceptētās programmas, vajadzētu būt pārliecinātiem par to, ka šie dati tiek droši apgrozīti,” skaidro O. Zeile.
“Dari, ko gribi, dakteris vienmēr būs vainīgs!” secina Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš. Viņš uzskata, ka valstiskajā līmenī ir ne viens vien neskaidrs jautājums, kas skar pacientu datu drošību. Līgumus ar lokālo programmu uzturētājiem var interpretēt atkarībā no tā, no kuras puses uz tiem paskatās, atzina ģimenes ārsts.
Bet kas notiek ar mūsu papīra formāta ambulatorajām kartēm? Kur tās glabājas un cik ilgi?
L. Kozlovska pastāstīja, ka likums liek tās uzglabāt 75 gadus un ka šis jautājums nebūt nav sakārtots. Pacientu ambulatorās kartes varētu glabāt Valsts arhīvā, ja vien šim mērķim tiktu piešķirta nauda no valsts budžeta, kā arī ierādītas papildu telpas. Taču tas nav noticis, tāpēc, kā sacīja dakteris Baumanis, ārsts, kurš, piemēram, aizbrauc strādāt uz ārzemēm, noliek savu pacientu kartes kaut kur poliklīnikas stūrī un tur tās mētājas.
