0
Izgulējumi
Pēc insulta, kad traucēta asinsrite, izgulējums var veidoties pat dažu stundu laikā, tādēļ svarīgi slimnieka ķermeni katru dienu apskatīt, īpaši vietās, kur kauli atrodas tuvu ādai: lāpstiņas, krusti, sēža, arī papēži un ceļgali. Ik pēc pāris stundām slimnieks ir jāgroza, lai mainītu pozu, kā arī divreiz dienā ir jāapkopj āda. Īpaši nozīmīga ir apmazgāšana pēc pamperu maiņas. Šobrīd pacientu var nomazgāt pat gultā, jo ir radīti moderni līdzekļi – mazgāšanas cimdiņi un putas.
Gulošiem cilvēkiem svars nesadalās vienmērīgi pa visu ķermeni. Lielam spiedienam pakļauts pakausis, elkoņi, krustu daļa, papēži, ja guļ uz muguras, bet uz sāniem – ausu gliemežnīcas, pleci, gūžas kauli, ceļgali un potītes.
Šādiem slimniekiem vajadzētu lietot spiedienu mazinošus matračus vai gultas, vai vismaz, lai nenoslogotu gūžas kaulus, nav ieteicams pacientu guldīt tieši uz sāniem, bet ieslīpi. Noturēties šajā pozā palīdz zem sāniem palikts spilvens vai sarullētas segas, taču medicīnas preču veikalos var iegādāties arī speciālus pozicionēšanas ruļļus un paliktņus. Guļot uz sāniem, potītes un ceļgali nedrīkst saskarties, jo āda šajās vietās izdilst, tādēļ starp tiem jāievieto mīksti spilveni – pirkti vai pašdarināti.
No ādas problēmām un izgulējumiem muguras krustu daļu pasargā ar augu eļļām apstrādāts medicīniskais aitādas paklājiņš. Ja audu nospieduma vietā jau radusies neliela brūce, tā jāmazgā ar aptiekā nopērkamu šķidrumu brūču apkopei un jālūdz padoms ģimenes ārstam vai ķirurgam.
Bīdīšana un vilkšana veicina izgulējumu rašanos, tādēļ ideālā gadījumā aprūpe jāveic divatā.
Ja slimniekam ir stipras rokas, pie sienas blakus gultai var pieskrūvēt atbalstus – rokturus.
