Pacientiem zāles vajag tūlīt 0
Veselības inspekcija izplatījusi žurnālistiem informāciju, ka zāļu lieltirgotavās un arī aptiekās patlaban nav pieejami 54 valsts apmaksātie medikamenti. “Latvijas Avīzes” lasītāji zvana un lūdz publicēt trūkstošo zāļu sarakstu, bet inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Būmane atteicās pagaidām sniegt informāciju, kuras zāles tad ir slimniekiem nepieciešamas, bet aptiekās nav dabūjamas.
Informācijas nesniegšanu D. Būmane pamato ar to, ka saraksts vēl neesot oficiāli apstiprināts. Taču Nacionālais veselības dienests (NVD) ar nepacietību gaida, kad inspekcija to atsūtīs, lai zāles varētu svītrot no saraksta un pacientiem ļautu saņemt nākamo lētāko attiecīgās diagnožu grupas medikamentu, uzrādot ārsta iepriekš izrakstītu recepti.
Tikmēr ne viens vien pacients komentāros internetā sašutis raksta, ka zāles ir nepieciešamas tūlīt, nevis pēc nedēļas, kad ierēdņi beidzot būs pieņēmuši lēmumu. D. Būmane skaidroja, ka sūdzību gūzmu inspekcija piedzīvojusi 9. un 10. februārī un iestāde nekavējoties sazinājusies ar zāļu lieltirgotavām, lai saņemtu informāciju par konkrētiem medikamentiem, kurus ražotāji nav piegādājuši. Zāļu saraksts būšot gatavs pirmdienas pievakarē, bet publicēšanai vēl nevarot dot, kamēr to nav apstiprinājusi vadība.
Latvijā ir 20 lieltirgotavu, un tās apzvanīt iespējams stundā vai divās, lai noskaidrotu, kuras zāles ražotāji nepiegādā, un sarakstu ar pacientiem nepieejamām zālēm ierēdņi varētu izveidot dienas laikā, sacīja kāda ministrijas darbiniece, bet nevēlējās publiskot savu uzvārdu.
Taču birokrātija, kā vienmēr, ir nepārvarama, un pat NVD nav īsti skaidrs, kāpēc inspekcija nevar strādāt ātrāk, ja degpunktā ir medikamenti, kurus valsts par savu naudu atvēlējusi pacientiem, bet viņi pie tiem netiek. Kā noskaidroju NVD, kamēr nepieejamās zāles izsvītros no valsts kompensējamo zāļu saraksta, kamēr izveidos jaunu sarakstu, aizritēs vismaz divas dienas.
Tātad pacienti var cerēt, ka, visticamāk, ceturtdien skandāls būs rimies, jo viņi varēs saņemt nākamās lētākās zāles attiecīgās kaites ārstēšanai.
Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes loceklis, akciju sabiedrības “Grindeks” pārstāvis Egils Jurševics uzskata, ka šādos gadījumos, kad cilvēki netiek pie zālēm, amatpersonām ir jāreaģē ātri, lai aptiekas varētu izsniegt citu medikamentu. Lai šāda situācija neatkārtotos jūnijā, kad kompensējamo zāļu saraksts tiks pārskatīts (tas jādara reizi pusgadā), Veselības ministrijai jau laikus būtu jāgroza Ministru kabineta noteikumi, kas ļautu tajos gadījumos, kad kāds no lētajiem valsts apmaksātajiem medikamentiem aptiekās nav, farmaceits to varētu aizvietot ar nākamo lētāko attiecīgās slimības ārstēšanai paredzēto medikamentu. Nav pieļaujama situācija, kad zāles aptiekās nav un nav arī paziņots, ka pacients var saņemt nākamo lētāko medikamentu,” uzskata E. Jurševics.
SIA “GlaxoSmithKline Latvija” vadītājs Dins Šmits uzsvēra, ka lēto kompensējamo zāļu saraksts nav peļams, taču ir jautājums, vai visas ieinteresētās puses ir gatavas darboties, lai šis saraksts strādātu pacientu labā. Viņš cer, ka ierēdniecība noskaidros, vai situācija ar zāļu iegādi sarežģījusies atsevišķu kļūdu dēļ, kas ir neizbēgamas pārmaiņu procesā, vai arī tiks konstatētas nepilnības veselības aprūpes sistēmā, kas tādā gadījumā būtu steidzami jālabo.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kurai ir ārsta prakse Balvos, atzina, ka jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība nevajadzīgi sarežģī dzīvi ne tikai pacientiem, kuriem kompensējamās zāles tiek izrakstītas pirmo reizi, bet arī ārstiem, jo tiek apgrūtināta slimnieku uzraudzība. Ja ārsts drīkstētu rakstīt konkrēto, nevis vispārīgo zāļu nosaukumu, viņam būtu lielāka iespēja kontrolēt pacienta veselības stāvokli. Tagad nereti pacients nemaz nezina savu zāļu nosaukumu, un ārstam ir grūtāk strādāt nekā tad, kad viņš bija tiesīgs izrakstīt zāles ar konkrētu ķīmisko nosaukumu. “Arī ārstiem nav viegli pārorientēties uz jauno sistēmu, tāpēc nav jābrīnās, ka receptēs ieviešas kļūdas. Droši vien februārī, kopš stājies spēkā jaunais kompensējamo zāļu saraksts, ārstu vidū to būs ne mazums. Labi, ka aptieka ir blakus manai prakses vietai – ja receptē gadījusies kļūda, to ātri izlaboju. Bet, ja aptieka nav līdzās – visādi var gadīties –, farmaceits var zāles arī neiedot, ja garajos zāļu vispārīgajos nosaukumos sajaukts kāds burts.”
