Pacientiem pieejamas labākas diabēta zāles 0
Atbild Diabēta centra endokrinoloģe Indra Štelmane.
Esmu 2. tipa diabēta slimniece, un ģimenes ārste man regulāri izraksta zāles, kuras lietoju pa vienai tabletei no rīta. Nesen nonācu slimnīcā – ne diabēta dēļ, un tur mani konsultēja endokrinoloģe, kas ieteica citas tabletes – tās esot jaunākās paaudzes zāles un jālieto pusstundu pirms katras ēdienreizes. Man šīs zāles patīk labāk, arī cukura līmenis vairs tā nelēkā, taču ģimenes ārste atsakās man tās izrakstīt. Ko darīt? Zenta Kuldīgas novadā
Ja endokrinologs slimnīcā, vadoties pēc izmeklējumu datiem, ir rekomendējis pacientei citas zāles un tas fiksēts izrakstā no slimnīcas, ģimenes ārstam nav pamata atteikties izrakstīt šo medikamentu, it īpaši, ja pacientes pašsajūta uzlabojas un arī cukura līmeņa mērījumi kļūst stabilāki. Zālēm, kas jālieto vairākas reizes dienā, ir īsāks iedarbības laiks, taču tas ļauj pacientam elastīgāk plānot savas ēdienreizes un nav jāēd vienā un tajā pašā laikā. Dažkārt šo zāļu devu iespējams mainīt atkarībā no maltītes apjoma, piemēram, pirms pieticīgas maltītes iedzert pusi, nevis veselu tableti. Tomēr tas nenozīmē, ka, lietojot medikamentus pirms katras ēdienreizes, var ēst, ko grib un cik vēlas.
Daži medikamenti gan ir nedaudz dārgāki, tādēļ arī pacienta līdzmaksājums ir lielāks. Taču, ja pacients ir gatavs piemaksāt starpību, piemēram, 7 – 10 eiro mēnesī, ģimenes ārstam tie būtu jāizraksta. Ja ne, pacients var doties pie endokrinologa, kas 2. tipa diabēta pacientiem ir tiešās pieejamības speciālists un kas tāpat ir tiesīgi izrakstīt kompensējamos medikamentus. Tikai iepriekš jānoskaidro, vai ārsts noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par kompensējamo medikamentu izrakstīšanu.
Vai nav izgudrota cita metode, kā kontrolēt cukura līmeni, kā vienīgi durot pirkstā? Vecam cilvēkam grūti – visi pirksti sabakstīti, asinis reizēm netek, sliktās redzes dēļ grūti darboties ar testa strēmelēm. Valdis Slokā
Zinātnieki šobrīd strādā pie tādām metodēm, lai cukura līmeni asinīs būtu iespējams noteikt bez dūriena – caur ādu vai gļotādu. Diemžēl šobrīd šīs tehnoloģijas vēl nav izstrādātas tādā līmenī, lai tās būtu iespējams lietot ikdienā. Līdz ar to vienīgā iespēja kontrolēt glikozes līmeni ir ar dūrienu pirkstā. Lai tas nebūtu tik sāpīgi, biežāk jānomaina lancetē ievietojamās adatiņas, lai tās nebūtu trulas, kā arī pārrunāt ar ārstu, cik bieži vajadzētu mērīt cukura līmeni asinīs.
Vai nav tādu zāļu, lai 2. tipa diabēta slimniekam tik stingri nebūtu jāievēro diēta. Lauku cilvēkam grūti iztikt ikdienā bez maizes un kartupeļiem. Anna Gulbenes novadā
Slimojot ar 2. tipa cukura diabētu, no kartupeļiem un maizes pilnīgi nav jāatsakās. Plānojot uzturu pēc tā saucamā šķīvja modeļa, tie aizņem ceturto daļu no šķīvja. Pārējo – dārzeņi (pusi) un gaļa (ceturto daļu). Taču pacientam nav jābadojas un jāizjūt diskomforts, jo medikamentus diabēta ārstēšanai izvēlas atbilstoši viņa ēšanas režīmam un maltītes apjomam, nevis otrādi. Ja ikdienas uzturā lielu daļu aizņem maize un kartupeļi un šo ēšanas ieradumu nav iespējams mainīt, ēdienkartē iekļaujot arī dārzeņus, cukura līmenis ir paaugstināts un jāmaina ārstēšana – vai nu palielinot zāļu devas, vai papildus lietojot vēl citus medikamentus, piemēram, insulīnu. Mūsdienās diabēta ārstēšanu ar labiem panākumiem iespējams pielāgot dažādiem ēšanas režīmiem.
