Pacientes sāpes nedzird 13
Šodien un rīt pie Ministru kabineta notiks pikets par tiesībām ārstēties no C hepatīta, prasot atcelt 1. martā spēkā stājušos Ministru kabineta noteikumus, kas liedz šīs bīstamās kaites pacientiem piegādāt recepšu zāles pa pastu. To varēja darīt, sākot no 2007. gada līdz pat martam, bet tagad vairs ne, jo tiekot ievesti arī viltojumi, norāda Veselības ministrijas (VM) ierēdņi.
Akcijas iniciatore ir Miezīšu ģimene, kuru šie noteikumi ietekmējuši vistiešākajā veidā – ilggadējās medicīnas darbinieces Valijas Miezītes zāles, ko ārsti viņai ieteikuši C hepatīta ārstēšanai, atsūtītas no Indijas, bet Latvijā netiek ielaistas. Kaut gan valsts pārvaldes iestādēs ir apjomīgi sabiedrisko attiecību dienesti, tomēr šīs dzīvībai svarīgās izmaiņas valdības noteikumos sabiedrībai netika izskaidrotas un Vallija par tām uzzināja tikai no muitniekiem.
Jau pagājušas četras nedēļas, kopš ilggadējā medicīnas darbiniece nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu palīdzēt rast risinājumu, lai viņa varētu saņemt dzīvībai svarīgās zāles, kas atsūtītas no Deli, kur iegādātas par Valijas bankā ņemto 900 eiro lielo kredītu. Atbildes joprojām nav, kaut gan prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme pēc tam, kad prezidents bija iepazinies ar vēstules saturu, konstatēja: “Situācija ir pietiekami nopietna, lai neteiktu – dramatiska.”
Jānis Siksnis, kurš nupat stājies Valsts prezidenta preses sekretāra amatā, uz jautājumu, vai prezidents palīdzēs atrisināt šo dramatisko situāciju, man raksta: “Esam lūguši Veselības ministriju atbilstoši kompetencei sniegt informāciju par iesniegumā aprakstīto situāciju un zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles tiesiskā regulējuma pamatojumu, lai varētu lemt par tālāko rīcību.” Savukārt Veselības ministrijā noskaidroju, ka ministra biroja vadītāja Inga Štāla, valsts sekretāra vietniece Egita Pole, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Jānis Zvejnieks un ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvji tikušies ar Valsts prezidenta kancelejas amatpersonām. Sarunā skaidrota ministrijas pozīcija, bet no kancelejas puses nekādi uzdevumi vai lūgumi nav izskanējuši.
J. Zvejnieks pastāstīja, ka pirms gada C hepatīta zāļu ražotājfirmas “Gilead” pārstāvis vērsies ZVA ar lūgumu informēt, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai šo medikamentu varētu iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Šogad aprīlī esot iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga apstiprināja, ka patlaban tiekot izskatīta firmas pārstāvja iesniegtā klīniskā informācija par šo medikamentu, taču sarunas par zāļu cenu vēl nav sākušās. Process nav ātrs, jo valstij, kā zināms, ir nepieciešama nauda, lai varētu šīs zāles apmaksāt. Turklāt tās piegādāšot no Eiropas Savienības valstīm, kur tās ir reģistrētas, nevis Indijas, kur šis medikaments ir daudzkārt lētāks.
98% garantija
Vadošais medicīnas žurnāls “The Lancet” informē, ka 2014. gadā 11 Indijas patentbrīvo medikamentu firmas ir parakstījušas brīvprātīgu licences līgumu ar “Gilead” par C hepatīta zāļu ražošanu, kas tik ļoti nepieciešamas ne tikai Valijai. Latvijā infektologi apgalvo, ka šīm zālēm ir aptuveni 98% garantija, ka pacients izārstēsies. Pieminētās Indijas firmas tās eksportē uz simts valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, nodrošinot ārstēšanās pieejamību no C hepatīta apmēram 100 miljoniem cilvēku. Taču līgums tomēr aizliedz patentbrīvo medikamentu firmām izplatīt šo medikamentu daļai valstu ar vidējiem ienākumiem un apmēram 50 miljonu lielu iedzīvotāju skaitu, un augstu C hepatīta saslimstību, kā arī valstīs ar augstiem ienākumiem, jo tur “Gilead” vēlas noteikt savu cenu.
Kamēr NVD analizē “Gilead” pārstāvju iesniegtos dokumentus un gatavojas diskutēt par zāļu cenu, Valijas zāles, kā noskaidroju Pārtikas un veterinārajā dienestā, pēc 90 dienām, tātad augustā, tiks nosūtītas atpakaļ uz Indiju, kur tās uz robežas iznīcinās, jo zāļu piegādātājam ir pārāk lielas ievedmuitas izmaksas, lai ņemtu zāles atpakaļ.
Pieņemot aizliegumu sūtīt pa pastu recepšu zāles no pasaules trešajām valstīm, MK noteikumiem pievienotajā anotācijā nebija norādīts, kāpēc šīs izmaiņas ir nepieciešamas. Kad ZVA un VM interesējos, kādu argumentu vadīti tapuši noteikumi, saņēmu atbildi, ka valstī šādā veidā tiekot ievests diezgan daudz viltotu zāļu. Vaicāju Veselības inspekcijai, vai situācija ir satraucoša ar zālēm, ko ved pāri robežai, un vai ir bieži tādi gadījumi, kad no trešajām valstīm pāri robežai ved viltotus medikamentus? Lūk, kādu atbildi saņēmu: “Vislielākie riski iegādāties viltotas zāles ir cilvēkiem, kuri zāles iegādājas internetā no tādām interneta vietnēm, kuras nav pakļautas kompetento zāļu uzraudzības iestāžu kontrolei. (..) Visā pasaulē ir bijuši ļoti daudz gadījumu, kuru rezultātā atklātās viltotās zāles ir bijušas piegādātas no trešajām valstīm. (..) Šādi grozījumi tika pieņemti, lai mazinātu nekontrolētu, iespējams, viltotu zāļu, izplatību Latvijā, kuras cilvēka veselībai var nodarīt lielu kaitējumu.”
“Vienkārši absurds”
“Aizbildināšanās ar to, ka šādi Latvijas valsts cīnās par zāļu kvalitāti, neiztur nekādu kritiku,” saka bijušais farmaceits Jānis Maizītis un turpina: “It īpaši, ja ņem vērā jēdziena “trešās valstis” skaidrojumu šo pašu Ministru kabineta noteikumu 2. panta 2.5. punktā, kur apgalvots, ka par trešajām valstīm tiek sauktas visas tās valstis, kuras “nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstis”. Tātad, ja šis aizliegums saņemt zāļu sūtījumus no trešajām valstīm, kā to apgalvo Veselības ministrija, ir pieņemts rūpēs par zāļu kvalitāti, tas nozīmē, ka šī normatīvā akta izstrādātāji un pieņēmēji apšauba zāļu ražošanas un izplatīšanas kvalitāti visā pasaulē, izņemot Eiropas Savienību. Tātad arī tādās industriāli attīstītās valstīs kā Ķīnā, Japānā, ASV, Kanādā, Indijā u.c. Manuprāt, šāds viedoklis ir vienkārši absurds.” J. Miezītis uzskata, ka arī apgalvojums, ka cilvēks, pasūtot internetā zāles no trešajām valstīm, varētu saņemt zāļu viltojumu, ir tikai pieņēmums, ko nedrīkst izmantot kā argumentu vispārējam zāļu sūtījumu aizliegumam. “Tad jau tikpat labi pieņēmumam, ka starp bēgļiem no Āfrikas, kas dodas uz Eiropu, varētu būt teroristi, vajadzētu kalpot par argumentu bēgļu uzņemšanas vispārējam aizliegumam. Bet pieņēmumam, ka pasta sūtījumos varētu tikt pārsūtīts kaut kas bīstams vai kaitīgs – par argumentu vispārējai pasta pakalpojumu aizliegšanai,” secina J. Miezītis un piebilst, ka valdības pieņemtie noteikumi ir klaji necilvēcīgi un šī aizlieguma pamatojumu, ka tādējādi valsts rūpējas par cilvēku veselību, nevar nosaukt nekā citādi kā par cinisku liekulību. Sevišķi sāpīgi tas šobrīd skarot visus tos C hepatīta slimniekus, kuriem valsts simtprocentīgi finansētā ārstēšana vēl joprojām nav pieejama un arī aptieku tīklā pasūtīt par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro viņu dzīvībai un veselībai svarīgās zāles līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams.
Izieti elles loki
Valija vairāk nekā divdesmit gadus ir nostrādājusi par laboranti un, kā pati uzskata, visticamāk, ar C hepatītu inficējusies vēl padomju laikā, kad laborantiem netika izsniegti medicīniskie cimdi. Viņa nevienam nenovēl iziet elles lokus ārstējoties. Pirmajā reizē pēc pusgada ārstnieciskā kursa vīruss esot pazudis, bet, laikam ritot, atkal parādījies no jauna, un tagad ārstēšana nepadodoties tik sekmīgi kā pirmajā reizē. Mediķi darot visu, kas viņu spēkos, taču Valijas aknas vēl nav sagrautas līdz cirozes stadijai, kad pacientiem tiek izrakstīti inovatīvi un efektīvi medikamenti, kurus pilnībā apmaksā valsts. “Klusībā cerēju, ka Valsts prezidents varbūt palīdzēs. Bet neesmu pat atbildi saņēmusi,” saka Valija.
