Danilāns: “58 gados nesaskāros ar šādu gadījumu”. Ārsti analizē, kāpēc sieviete slimnīcā nomira 1
“Manā praksē nav bijis tāda saslimšanas gadījuma, kad šī slimība attīstās tik strauji un cilvēks nomirst divpadsmit stundu laikā,” saka gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, kurš arī vērtējis Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pacientes nāves gadījumu.
Februārī publicējām rakstu “Nomira dienas laikā. Infektoloģijas centrā nebija ārstu, kas nosaka precīzu diagnozi” par Sigitu, kura, divpadsmit stundas atradusies Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) ārstu uzraudzībā, pēc tam Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) “Gaiļezers” nomira. Pacientei Infektoloģijas centrā tika uzstādīta aplama diagnoze. Publikācija radīja lielu rezonansi sabiedrībā – cilvēki rakstiski pauda savu viedokli, kā arī zvanīja uz redakciju, lai pastāstītu par savu ne visai veiksmīgo pieredzi, nokļūstot LIC vai citās ārstniecības iestādēs.
LIC virsārste Velga Ķūse toreiz solīja, ka tiks rīkota patologu anatomu konference, lai izvērtētu pacientes nāves cēloni, analizētu, vai kaut kas medicīniski ticis palaists garām. Šāda veida konferences nav nekas neparasts vai īpašs, jo ārsti mēdz kļūdīties, uzstādot diagnozes, un tad izglītojošā pasākumā izvērtē savas kļūdas. Taču jāņem vērā, ka šādās sanāksmēs nenotiek izmeklēšana un vainīgo sodīšana. Aizvadītajā piektdienā ārsti pulcējušies LIC, lai izvērtētu Sigitas nāves cēloni. V. Ķūse pastāstīja, ka konferencē par notikušo ziņojis Sigitas ārstējošais ārsts no LIC infektologs Viesturs Zvirbulis, bet viņa oponents bijis gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Piedalījās arī ārste patoloģe Kristīne Nevidovska, kā arī aptuveni 30 jaunie ārsti.
Atgādināšu, ka sākotnēji Sigitas brālim Olafam Pulkam LIC vadītāja Baiba Rozentāle bija teikusi, ka ar ātro palīdzību uz LIC aizvestajai viņa māsai diagnosticēts norovīruss, kas neesot mirstamā kaite, un uzsākta rehidrācija, kas ir galvenā šīs saslimšanas ārstēšanas metode. Tomēr sievietes stāvoklis pasliktinājās, viņa tika aizvesta uz RAKUS, kur ārsti jau vairs nespēja palīdzēt un viņa nomira. Veicot autopsiju, patologi konstatējuši, ka nāves cēlonis bijis toksisks megakolons jeb smaga resnās zarnas darbības komplikācija. To nespēja atklāt ne infektologi, ne arī “Gaiļezera” slimnīcas ķirurgi. “Pasaulē, vidēji ņemot, apmēram trīsdesmit procentos šādu gadījumu cilvēks aiziet bojā,” apgalvo daktere Ķūse.
Straujā slimības gaita ir pārsteigusi arī uz konferenci uzaicināto profesoru A. Danilānu. Viņš pirmo reizi savos 58 darba gados esot saskāries ar šādu netipisku gadījumu. “Paciente nomira intoksikācijas dēļ. Visā pasaulē dēļ tā mirst, tikai šoreiz tas bija neparasti, jo toksiskais megakolons attīstījās netipiski strauji. Manā praksē nav bijis tāda saslimšanas gadījuma, kad šī slimība attīstās tik strauji un cilvēks nomirst divpadsmit stundu laikā.”
A. Danilāns neuzskata, ka infektologi būtu pieļāvuši diagnostisku kļūdu. Viņi ārstēja norovīrusu, bet vēlāk, veicot mirušās sievietes autopsiju, patologs secinājis, ka Sigitai bijis enterokolīts. (No patologa, nevis ārstējošā ārsta LIC par to uzzināja arī Sigitas brālis.) Infektologi skaidro, ka norovīrusu un enterokolītu ārstējot līdzīgi. Tomēr uz jautājumu, kāpēc pacientes veselības stāvoklis pēkšņi tik ļoti sarežģījies, kāds iemesls bijis toksiskajam megakolonam, nespēj atbildēt ne LIC ārsti, ne arī patologi.
A. Danilāns uzskata, ka arī “Gaiļezera” slimnīcas ķirurgi, kuri Sigitu no Infektoloģijas centra saņēma ļoti smagā stāvoklī, nav konstatējuši to, ko jau pēc pacientes nāves atklājis patologs. Tomēr RAKUS ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntars Pupelis uzsvēra, ka pacientei, kad viņu ieveda slimnīcas uzņemšanas nodaļā, jau bija iestājies septiskais šoks, strauji pazeminājās asinsspiediens un bija pamatīgi sirds ritma traucējumi. Ja pacientei Infektoloģijas centrā būtu bijusi adekvāta ārstēšana, viņu neatvestu uz RAKUS uzņemšanas nodaļu tik smagā stāvoklī. Pupelis uzskata, ka ķirurgi nav kļūdījušies un ka zarna, kas bija sarotējusies un plīsusi, ir nevis diagnostikas kļūda, bet fakts. Diemžēl minētajā patologu anatomu konferencē nepiedalījās neviens “Gaiļezera” ķirurgs, kas izmeklēja Sigitu, tāpēc pasākumu nevar pilnībā uzskatīt par objektīvu.
Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents un RAKUS galvenais speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis sacīja, ka ļoti sarežģītos gadījumos, kad ir veikta pacienta autopsija, nāves cēloni paziņo patologs, nevis ārsts, kurš vēl nav paspējis iegūt slēdzienu no patologa. Tas var radīt nesaprašanu piederīgo vidū. “Tā ir diezgan bieži pieļauta ārstu kļūda, kad viņi izsakās pirms patologa oficiālā slēdziena,” norādīja Plaudis. Viņš esot iedziļinājies šajā nepatīkamajā medicīniskajā situācijā un uzskata, ka tik dramatisks scenārijs pacienta slimības vēsturē notiek ļoti reti un viņam esot ļoti grūti prognozēt, vai pacientes dzīvība bija glābjama. “Šādā gadījumā medicīniskā palīdzība ir ļoti sarežģīta,” secināja ķirurgs Plaudis.
“Pacientes pēkšņā aiziešana mūžībā ir izgaismojusi nepilnības slimnīcas darbā, kuras nākotnē vajadzētu novērst. Esmu vērsis valdes uzmanību, ka Latvijas Infektoloģijas centrs ir monoprofila iestāde un ka tur nokļūst arī komplicēti pacienti, kuriem diagnozi iespējams noteikt daudzprofila ārstniecības iestādē jeb universitātes slimnīcā, kur ir visi nepieciešamie speciālisti, kas spēj pacientus novirzīt tur, kur viņi var saņemt vislabāko medicīnisko palīdzību,” sacīja Plaudis.
Tomēr Sigitas brālim Olafam neviens tā arī visu šo stāstu nav pavēstījis. Uz jautājumu, kāpēc pacientes veselības stāvoklis pēkšņi tik ļoti sarežģījās, kāds iemesls bija toksiskajam megakolonam, neviens nav atbildējis.
Līdz 31. maijam šo gadījumu analizēs arī Veselības inspekcija, kur ar iesniegumu vērsies Olafs Pulks. Inspekcijas veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Buka raksta, ka patlaban tiekot analizēta un pārbaudīta medicīniskā dokumentācija, esot nepieciešams iegūt papildu rakstisku informāciju no pacientes ārstēšanas procesā iesaistītajiem mediķiem, kā arī uzklausīt visus administratīvā procesa dalībniekus. Inspekcija vēloties panākt tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu.
