Dramatiska pieredze. Paciente tiesājās četrus gadus par veselībai nodarīto kaitējumu 29
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Administratīvā rajona tiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru uzlikts par pienākumu Veselības inspekcijai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža izmaksāt pacientei par gandrīz deviņiem tūkstošiem lielāku naudas summu par veselībai nodarīto kaitējumu, nekā inspekcija bija lēmusi iepriekš.
Pamatojoties uz sākotnējo inspekcijas lēmumu, sieviete bija saņēmusi 18 497 eiro lielu kaitējuma atlīdzību, bet tiesa atzina, ka viņai ir tiesības saņemt 27 319 eiro lielu atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu.
Šis tiesas process notika četrus gadus, un tiesa netiktu apgrūtināta, ja inspekcija būtu objektīvi izvērtējusi situāciju un nebūtu centusies meklēt pacientes vainu tur, kur tās nav, lai samazinātu izmaksājamo naudas summu.
Veselības inspekcija vēl lems, vai pārsūdzēt tiesas spriedumu.
Vairākās “Latvijas Avīzes” publikācijās esmu rakstījusi par Guntu (vārds ētisku apsvērumu dēļ ir mainīts), kura kļuva par otrās grupas invalīdi pēc tam, kad, veicot valsts noteikto skrīninga mamogrāfiju, radiologa paviršības dēļ, kā arī nolietota mamogrāfa dēļ saņēma no ārsta kļūdainu atzinumu, proti, ka viņai nav ļaundabīgas atradnes.
Par smagu veselībai nodarītu kaitējumu no Ārstniecības riska fonda tika izmaksāti tikai 13% no maksimāli pieļaujamās naudas summas, kas ir 142 290 eiro.
Veselības inspekcija pārmeta Guntai, ka viņa neesot bijusi pietiekami rūpīga pret savu veselību, jo, lūk, neesot laikus veikusi krūšu ultrasonogrāfiju, kā to bija noteicis radiologs pēc skrīninga mamogrāfijas, un līdz ar to inspekcija samazināja viņai izmaksājamo naudas summu.
Te jāpaskaidro, ka Gunta radiologa atbildi iesniedza savai ģimenes ārstei, kura izskaidroja, ka atbildē norādīts R2 (labdabīga atradne) un ieteikts veikt plānveida ultrasonogrāfiju. Šajā sakarā tiesa centās noskaidrot, ko nozīmē plānveida medicīniskais pakalpojums.
Tiesa atzinusi, ka neesot iespējams izdarīt viennozīmīgu secinājumu par to, kad pieteicējai, saņemot norādi “plānveida kārtā ieteicams”, vajadzēja veikt ultrasonogrāfiju. Nevienā tiesību aktā nav precīzi noteikts, ko nozīmē plānveida medicīniskais pakalpojums.
Lēmumam jābūt saprotamam
Tiesa ir atzinusi, ka kaitējuma smagums ir jānosaka tā, lai lēmums adresātam būtu saprotams, proti, tieši kādi apstākļi ir ņemti vērā kaitējuma smaguma noteikšanā, vai un cik būtiski tie ietekmējuši kaitējuma smaguma noteikšanu, to palielinot vai samazinot. Taču nevarot sagaidīt, ka šie kompleksie apsvērumi būšot atspoguļoti precīzā matemātiskā aprēķinā.
Lasot tiesas spriedumu, rodas pārliecība, ka tiesa patiešām ir ļoti pamatīgi iedziļinājusies medicīniskajos jautājumos – mamogrāfa kvalitātē, ar kuru SIA “Aizkraukles slimnīca” Guntai tika veikts skrīninga mamogrāfijas izmeklējums un kura attēls bija tik neskaidrs un radiologa attieksme pret savu darbu tik pavirša, ka ārsts palaida garām ļaundabīgā audzēja sākumstadiju.
Tiesas ieskatā kaitējums Guntai bija novēršams, ja ārstniecības iestāde uzturētu iekārtu labā darba kārtībā, veiktu nepieciešamās apkopes, kas samazinātu vai izslēgtu artefaktu klātbūtni veiktajos uzņēmumos.
Ja tas nebija iespējams, bija jāveic iekārtas nomaiņa pret mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošu digitālu iekārtu.
Radiologs Ivars Dreimanis paskaidrojumā tiesai norādījis, ka, pārskatot mamogrāfijas izmeklējuma slēdzienu, bija nepieciešams vērtēt mamogrāfisko ainu ar R3 (aizdomas par patoloģiju). Radiologs arī atzinis, ka mamogrāfijas izmeklējuma aprakstu noformējis vienpersoniski, nepiedaloties otram radiologam, kā to prasa noteikumi.
Bet Veselības inspekcija, kas aprēķināja veselībai nodarīto kaitējumu, nebija ņēmusi vērā nolietotās iekārtas ietekmi uz pacientes veselību un nebija aprēķinājusi nevienu procentu viņai par labu.
Noteikti precīzāki kritēriji
Tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, kurš izskatīja šo lietu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda uzskatu, ka pamazām valstī tomēr pilnveidojas atlīdzības sistēma, kas izveidota, lai pacientam atlīdzinātu par dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, ko izdarījušas ārstniecības personas. Kamēr tika izskatīta šī lieta, proti, 2021. gada 1. jūnijā, stājās spēkā labojumi Ārstniecības riska fonda darbības noteikumos.
“Tajos tagad ir noteikti precīzāki kritēriji atlīdzības aprēķināšanai un līdz ar to iestādei un tiesai ir vieglāk strādāt – vienkāršāk noteikt iespējamā kaitējuma atlīdzības lielumu un tiesai to ir vieglāk pārbaudīt. Iepriekšējos noteikumos tas bija diezgan nepārskatāmi.
Šis bija tas gadījums, kad pieteicēja uzskatīja, ka atlīdzinājums nav noteikts taisnīgi, bet konkrētas summas nenosauca, atstāja šo aprēķinu tiesas ziņā. Ja paskatās ekspertu slēdzienu, es to nenosauktu par neprofesionālu – tur vairāk vai mazāk viss ir izvērtēts. Bet secinājumi nav bijuši līdz galam pareizi.
Nebija skaidrs arī tas, kāpēc, izvērtējot pacientes līdzestību par savu veselību, iestāde ir noņēmusi divus procentus.
Pieteicēja bija rūpējusies par savu veselību, atsaukusies uz valsts uzaicinājumu veikt mamogrāfiju, katru gadu apmeklējusi ginekologu, sekojusi līdzi veselības stāvoklim…
Lasot sākotnējos iestādes lēmumus, nebija skaidrs, kā šī iestāde ir nonākusi līdz 13%. Tāpēc tiesa prasīja skaidrojumu,” teica tiesnesis.
Gunta atcerējās, ka vissmagāk viņai bijis tiesas sēdēs klausīties Veselības inspekcijas pārstāvju pārmetumus viņai, ka otra acī redzot skabargu, bet savā baļķi neredzot. Svarīgāk par visu bijis panākt taisnīgumu, vairāk vai mazāk cīnīties ne tikai par savām tiesībām, bet arī citu cilvēku tiesībām, kuriem Veselības inspekcija neizmaksā visu naudas summu, kas pienāktos par kaitējumu veselībai.
Ko ietver termins “plānveida kārtā”?
Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode informēja, ka inspekcija vēl neesot pieņēmusi lēmumu, vai pārsūdzēs spriedumu.
“Pacienta līdzdalība jeb līdzestība ārstniecības procesā ir viens no kaitējuma aprēķina kritērijiem. (..) Konkrētais gadījums uzrāda, ka neesoša definīcija un nekonkretizēts laika ietvars terminam “plānveida kārtā”, ar kādu ārsts rekomendē veikt izmeklējumu, var ietekmēt pacienta līdzdalības procesa vērtējumu. Līdz ar to inspekcija apsver apelācijas iespēju, lai konkrētais ārstniecības procesa rekomendējošais termins tiktu precizēts judikatūrā un ļautu pacientiem stiprināt savu līdzestību ārstniecības procesā,” norāda inspekcija.
Vērtējot vecākās ārstes ekspertes Sarmītes Zeltiņas izteikumu tiesas zālē par skabargu un baļķi, inspekcija informēja, ka pārrunājusi situāciju ar ārsti, uzsverot, ka ārstniecības procesa un pacienta izvērtējumā pieļaujama tikai ārstniecības leksika, bet ne folklora vai jebkuri citi epiteti vai metaforas. Inspekcija atvainojas pieteicējai par sagādātajām neērtībām tiesas zālē.
Paaugstina prasības mamogrāfijas veicējiem
* No 2023. gada 1. janvāra mamogrāfijas izmeklējumu rezultātu atspoguļošanai tiek pielietota tikai BI-RADS sistēma. Atbilstoši ieviestajām izmaiņām gadījumos, ja ir nesakritības divu radiologu atbildēs, BI-RADS skrīninga mamogrāfijas programmatūra nodrošina izmeklējuma nodošanu tālāk trešajam radiologam.
* Šobrīd mamogrāfijas pakalpojumus sniedz 26 ārstniecības iestādes, nodrošinot izmeklējumu veikšanu sievietēm 36 adresēs. Trīs no ārstniecības iestādēm nodrošina izmeklējuma veikšanu arī mobilajā mamogrāfā (speciāli aprīkots autobuss, kas dodas izbraukumos).
* Lai uzlabotu skrīninga mamogrāfijas pakalpojuma (t.sk. apraksta) kvalitāti, no 1. janvāra tika paaugstinātas prasības attiecībā uz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus sniedzošo radiologu gadā veicamo aprakstu skaitu, to paaugstinot no 750 līdz 1500 mamogrāfijas aprakstiem. Pakalpojumu sniedzējiem tas ir jānodrošina vismaz divu radiologu darbā un ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Izmaksāts vairāk nekā miljons
* 2022. gadā Ārstniecības riska fondā par kaitējumu veselībai un atlīdzības izmaksu pieņemti 42 lēmumi. Kopējā izmaksu summa ir 1 199 659 eiro.
Avots: Veselības inspekcija
