Arī neiroloģe–imunoloģe dr.med. Viktorija Ķēniņa atzina, ka tieši pacienti ir tie, kuri apvienojoties spēj mainīt situāciju: “Šodien ir pieejami medikamenti, ārstēšana un tas nozīmē, ka ir iespēja palīdzēt pacientiem, un mēs, ārsti, esam gatavi strādāt. Prieks, ka pacientu biedrības apvienojas un lietas notiek, jo tikai pacients var reāli rakstīt un pieprasīt sev pienākošos ārstēšanu. Ārsti ir pārslogoti, strādājot vairākās vietās, turklāt mūsu valstī nav vienota reto slimību centra, kur pacients ierastos un saņemtu nepieciešamo palīdzību.” 0
Pēc izglītojošām un interesantajām lekcijām diskusijās par notiekošo reto slimību jomā iesaistījās arī pārējie pasākuma apmeklētāji, lielākoties – pacienti vai viņu tuvinieki. Visi kā viens pauda gatavību kopīgiem spēkiem doties cīņā, lai būtu pieejama gan agrīna diagnostika, gan ārstēšana, gan arī speciālisti vienuviet – reto slimību centrā.
Tāpat ikviens varēja iepazīties ar informāciju par biedrības aktualitātēm, tostarp informāciju par juridiskajām nepilnībām un pacientu tiesībām reto slimību jomā, kā arī saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem no lektorēm, bet vairāki pacienti izmantoja iespēju un aizpildīja anketu, piepulcējoties “Saknes” biedru pulkam.
Par Fābri slimību
No zināmajām apmēram 40 lizosomālajām uzkrāšanās slimībām Fābri slimība ir otra biežāk sastopamā, pirmajā vietā atstājot Gošē slimību. Kopš Latvijā ir pievērsta pastiprināta uzmanība šai saslimšanai, arī mūsu valstī gada laikā diagnoze Fābri slimība ir uzstādīta jau 18 pacientiem, no kuriem viens ir 15 gadu vecs pusaudzis.
Šī slimība skar ļoti daudzas orgānu sistēmas. Ne velti to salīdzina ar hameleonu – tā “slēpjas” zem citu slimību un diagnožu “maskām”. Ģenētisku izmaiņu rezultātā cilvēkam trūkst lizosomālā fermenta alfa-galaktozidāzes A, kas piedalās bioķīmiskos procesos, noārdot šūnu vielmaiņas produktus sfingolipīdus (ogļhidrātu un tauku molekulu kompleksus). Lizosomas ir šūnas struktūrelementi, kurus tēlaini var salīdzināt ar vielmaiņas “atkritumu utilizētājiem”. Trūkstot fermentam jeb enzīmam, sfingolipīdi pakāpeniski uzkrājas gandrīz visās organisma šūnās un rada nopietnus orgānu un to sistēmu bojājumus. Visbiežāk Fābri slimības pacientus sastop kardiologi, neirologi vai nefrologi, taču cilvēkam var būt arī ādas izmaiņas, problēmas ar acīm vai gremošanas traktu.
Par ģenētiskajām saslimšanām
Ģenētiski pārmantotas slimības bieži vien ir mantotas, bet nereti gēnos vai hromosomās notiek arī pirmatnējā mutācija – kādā gēnā vai hromosomā notiek jauna mutācija. Vispazīstamākā no ģenētiskajām slimībām ir celiakija, hemofīlija, taču ir arī tādas reti sastopamas slimības kā Hantera sindroms, Gošē un Fābri slimība. Pateicoties medicīnas attīstībai un ārstu uzņēmībai, gada laikā Latvijā atklāti jau 18 Fābri slimības pacienti.
