Pacientam sniedzot nepatiesu informāciju, vairākiem Kuldīgas slimnīcas speciālistiem ir noteikta karantīna 1
Saistībā ar kāda pacienta nepatiesas informācijas sniegšanu par atrašanos tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu, vairākiem Kuldīgas slimnīcas speciālistiem ir noteikta karantīna un slimnīcā samazināta neatliekamo iekšķīgo slimību pacientu plūsma Uzņemšanas nodaļā, aģentūru LETA informēja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa.
Ierobežojumi noteikti uz divām nedēļām, savukārt par konkrēto personu ir ziņots Valsts policijai.
Uzņemšanas nodaļā turpinās uzņemt bērnus un sniegt palīdzību ar ķirurģiju, ginekoloģiju, reanimāciju saistītiem pacientiem, kā arī sievietēm, kurām sākušas dzemdības.
Kuldīgas slimnīcas vadība lēmusi samazināt Iekšķīgo slimību nodaļas gultasvietu skaitu uz pusi līdz 20 gultasvietām, savukārt šāda profila pacientus Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests stacionēs uz citām tuvumā esošām slimnīcām. Iekšķīgo slimību pacienti ir ar kādu no šādām saslimšanām – gremošanas orgānu saslimšana, plaušu slimības, hroniskas kardioloģijas saslimšanas, endokrīnās sistēmas saslimšanas, nieru slimības.
Kuldīgas slimnīca atgādina – lai ārsti un speciālisti veiksmīgi spētu strādāt Covid-19 izplatības laikā, būtiskākais ir pacientu patiesa informācijas sniegšana. Vienā dežūrā slimnīcā strādā aptuveni 30 speciālisti, kuri rūpējas par pacientiem traumatoloģijas un ķirurģijas, bērnu, iekšķīgo slimību un citās nodaļās. Savukārt ikdienā slimnīcā ārstējas vairāk nekā 50 pacientu ar dažādām saslimšanām.
“Tiklīdz kāds no slimnīcas speciālistiem nonāk kontaktā ar inficētu personu, ir jānosaka karantīna visām ar speciālistu pēc tam saistītām kontaktpersonām.
Ik dienu tie ir neskaitāmi pacienti un kolēģi. Un tas ir ļoti bīstami, jo slimnīcā ārstējas arī vairāki riska grupas pacienti. Turklāt, ja karantīna tiek noteikta vairākiem speciālistiem, slimnīcas nodaļas vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt un nākas lemt par to īslaicīgu slēgšanu,” klāstīja galvenā ārste Svetlana Serpāne.
Turklāt nepatiesas informācijas sniegšana ir sodāma, tāpēc iestāde aicina būt apdomīgiem, neapdraudēt sevi, citus, bet pats būtiskākais – slimnīcas personālu. Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no ārzemēm vai bijuši tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu, jāievēro divu nedēļu pašizolācija, neizejot no savas dzīvesvietas un netiekoties ar radiniekiem vai draugiem. Slimības simptomi neparādās uzreiz, bet vīruss ir ļoti lipīgs, uzsvēra slimnīcā.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības dēļ Veselības ministrija rosina Daugavpilī un Kuldīgā ieviest divu nedēļu ierobežojumus.
Trešdien valdības ārkārtas sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja par aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību, norādot, ka Latvijā ir vērojami divi lieli vīrusa uzliesmojumi – Daugavpilī un Kuldīgā, un viens mazāks – Olainē.
Analizējot datus par situāciju Daugavpilī, Viņķele atzina, ka šajā pilsētā Covid-19 inficēšanās lielākoties notiek bērnu un jauniešu vidū vecumā no desmit līdz 19 gadiem. Inficēšanās ar Covid-19 galvenokārt saistīta ar sporta aktivitātēm, proti, sporta komandām un to apkalpojošo personālu.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību Daugavpilī un Kuldīgā, Viņķele aicināja šajās pilsētās uz divām nedēļām ieviest ierobežojošus pasākumus, proti, uz divām nedēļām pārtraukt interešu izglītības aktivitātes, sabiedriskās ēdināšanās pakalpojumu darba laiku ierobežot līdz pusnaktij, ļaujot pie galdiņa atrasties ne vairāk kā astoņiem cilvēkiem, kā arī uzliekot pienākumu valkāt sejas maskas sabiedriskajā transportā un vietās, kurās nav iespējams ievērot distanci.
Tāpat pašvaldības un valsts iestādes tiek aicinātas strādāt attālināti.
Pēc veselības ministres teiktā, lai ieviestu šādus lokālus ierobežojumus, nepieciešams Ministru prezidenta rīkojums. Iespējams, tāds varētu tapt šīs dienas laikā.
Tāpat ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 95 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais diennaktī atklāto saslimšanas gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 63 saslimušie inficējušies no iepriekš zināmiem infekcijas avotiem, četri inficējušies ārzemēs – Ukrainā, Krievijā un Austrijā, bet par 28 personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
