Pacienta skatījums: pacientu izmeklējumi kā neiespējamā misija 1
Iepriekšējais gads bija plaši izsludināts par Onkoloģijas modrības gadu. Tā tas arī pagāja, ierēdņiem, politiķiem un lēmumu pieņēmējiem, modrību demonstrējot vien fragmentārās mediju aktivitātēs un runājot par to, ka situācija onkoloģijas jomā un vispār veselības nozarē ir sarežģīta. Patlaban, kamēr ierēdņi un politiķi turpina to pašu veco stāstāmo, vēl piebilstot, ka ar kvotām un izmeklējumiem viss nemaz tik slikti nav, un tā pat ir iespēja būtiski ietaupīt veselības nozarei tik ļoti trūkstošo naudu, tikmēr ārstniecības iestādēs var novērot citu ainu.
Ir 2016. gada februāris, kas neatšķiras no citiem gada mēnešiem, kad pacientiem aktuāla izmeklēšana – analīzes, kas palīdzētu noteikt diagnozi, apstiprinātu slimības gaitu, dotu papildus informāciju ārstiem, lai varētu piemērot visatbilstošākos medikamentus. Viens no novērojumiem slimnīcās un poliklīnikās šobrīd raisa tiešu jautājumu: cik ilgi turpināsies cilvēku spīdzināšana rindās, ja vienlaikus notiek elektroniskā pierakstīšanās un pierakstīšanās pa telefonu. Principā sanāk kā biļešu tirdzniecība uz koncertiem – savlaicīgi jāpērk biļetes, lai ir cerības pasākumā piedalīties. Rezultātā tie, kas internetā ātrāk saklikšķina, arī pierakstu dabū ātrāk. Nav jau slikti, ja vien nebūtu tā, ka šīs ātruma sacensības, ko iestādes nekoordinē sekmīgi, neizslēgtu pensionārus un vecāka gadagājuma cilvēkus, kas nav tik nadzīgi izmantot digitālās pasaules priekšrocības. Rezultātā rezervējas 20-30% no visām kvotām cilvēkiem, kas atnāk uz vietas stāvēt rindā.
