Vai jāatceļ likums, kas nosaka valsts karoga pacelšanu? 19
Juriste Solvita Olsena vērsusies Satversmes tiesā, prasot par antikonstitucionālu pasludināt likuma normu, kas nosaka pienākumu obligāti izkārt valsts karogu noteiktās valsts svētku un atceres dienās, jo tas pārkāpjot tiesības uz vārda brīvību.
Sarmīte Ēlerte, Rīgas domes “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja: “Nedomāju, ka šis likums tiks atcelts. Likumā noteikto prasību izkārt valsts karogu svētku un piemiņas dienās neuzskatu par nesamērīgu tiesību aizskārumu. Domāju, ka svētku dienas, piemiņas dienas un simbolika veido būtisku daļu no valsts identitātes. Latvijā arvien biežāk var redzēt, ka ikdienā pie mājām plīvo karogs.”
Jānis Peters, dzejnieks: “Skaidrs ir viens – likums pašreiz paredz valsts karoga izkāršanu valsts svētku un piemiņas dienās. Likumā varētu būt maigāka pieeja saistībā ar privātmājām, jo problēma var arī būt ar veciem cilvēkiem, kam varbūt ir sarežģīti izkārt karogu valsts svētku vai piemiņas dienās. Protams, formāli, pēc likuma, šo cilvēku var sodīt, kaut arī fiziski šis cilvēks nevar to izdarīt. Manuprāt, mums ir pārāk daudz sēru dienu, kad sēru noformējumā jāpaceļ karogs.”
Ojārs Rubenis, Nacionālā teātra direktors: “Valsts karogi ir jāizkar un šim likumam jāpastāv, jo valsts karogs, tāpat kā himna, ir simbols. Katra cilvēka pienākums ir asociēt sevi ar valsti. Tas vismaz šajās dienās, kad tiek izkārts karogs, liek par šiem jautājumiem padomāt. Jaunie cilvēki tāpat par patriotismu daudzas lietas aizmirst. Dzīve tomēr ir zināms patriotisma apliecināšanas simbols. Arī es, kad esmu mājās, paceļu karogu arī citās dienās, kas nav ne oficiālās svētku, ne piemiņas dienas, jo es esmu mājās un savā valstī.”
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs: “Tās nepārtrauktās sēru dienas dara mūsu samērā dzīvespriecīgo tautu par tādu mūžam sērojošo, melnā ietinušos atraitni. Sēras, protams, ir svarīgas, upuri ir jāpiemin, bet uzskatu, ka jāpiemin tieši tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši. Vienu daļu represijas nav skārušas. Domāju, ka sēru dienās karogu varētu izkārt brīvprātīgi. Savukārt 18. novembrī, 4. maijā, 11. novembrī, 21. augustā vajadzētu saglabāt obligātu karoga izkāršanu.”
Ilma Čepāne, Latvijas Universitātes lektore: “Jāvadās pēc tā, kādas ir mūsu tradīcijas un mūsu valsts vēsture. 50 gadu periods ir bijis smags laiks Latvijai. Tie cilvēki, kas to visu ir piedzīvojuši, vēl ir dzīvi, tāpēc mums ir jāgodina šie cilvēki sabiedrībā un jāizkar karogi. Tiesa spriedīs, vai šis pienākums privātpersonai ir nesamērīgs. Es uzskatu, ka nav nesamērīgs un neaizskar šīs personas tiesības uz vārda brīvību. Ja cilvēkam piemiņas dienā ir atbraukuši ārvalstu ciemiņi un jāizkar karogs, Latvijas patriots būtu to izkāris un izstāstījis viesiem, kāpēc karogs ir ar sēru lenti.”
Mārcis Bendiks, politikas vērotājs, konsultants: “Es nebrīnītos, ja Satversmes tiesa obligāto karoga izkāršanu atzītu par pamatotu un samērīgu, jo tāda ir Eiropas tradīcija. Man šī prasība nešķiet cilvēciski pārāk pamatota. Es pats esmu sašutis par atsevišķiem datumiem, kuri ir iebalsoti, balstoties tikai uz populismu. Diemžēl, ja mēs paskatāmies kalendārā, dienas, kurās karogs mums ir jāizkar, ir vienas vienīgas sēru dienas! It kā mēs būtu kaut kādi pilnīgi mazi nabadziņi, kam jāstaigā tikai ar sēru karogiem. Tas ir destruktīvi, tas ir nācijas cieņu pazemojoši un nedod nekādu pareizu virzību un attīstību.”
