Paceļojis vairāk pa pasauli nekā Gulivers. Ciemos pie Edgara Rinkēviča. Egila Līcīša feļetons 19
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Acenēm mirdzot, veselīgais sārtvaidzis Edgars Rinkēvičs, viesmīlīgais mājastēvs, desmit gadus kalpojis valstij kā Latvijas ārlietu ministrs, šķir ministrijas viesu grāmatas lapas. Kādi tik svešinieki nav aizvadītajā laikā apmeklējuši veco Ārlietu ministrijas ēku, ar milzums daudzām pasaules slavenībām nācies tikties Latvijā. Dzīvi palikušie bītli, ANO bēgļu aģentūras īpašā vēstniece Andželina Džolija, ārvalstu kolēģi, ceha biedri.
“Kad saruna ar valsts sekretāru Kisindžeru ievijās par franču 1789. gada revolūciju, gribēju izteikties atklāti par rojālistiem, bet iekodu mēlē un sacīju – vēl par agru dot tai vērtējumu,” atceras starptautisko lietu zinātājs Rinkēvičs.
Ministrs atver fotoalbumu. Mājās sēdētājs Edgars nav. Aizblandījies un paceļojis vairāk pa pasauli nekā Lemjuels Gulivers un apskrējis zemeslodei apkārt ātrāk par Fileasu Fogu.
“Te es citrondzeltenā kreklā ekspedīcijā Taizemē, kad meklējām Vējonim balto ziloni parādes izjādēm, te ar Lepēna kundzi ieturam vakariņas Elizejas laukos, te smēķēju Havanas cigāru kopā ar Fidelu, te pandas kostīmā esmu vizītē Ķīnā, te es salmenīcā, bet te tropu dungriņos,” – lielais ceļotājs komentē attēlus. Nodzeltējušākās bildēs ministra siluetu var sazīmēt starp Eiropas koncerta dalībniekiem Vīnes kongresā un laužam Berlīnes mūra fragmentus.
Desmit gadus postenī – starptautiskā arēnā Rinkēvičs jūtas kā zivs ūdenī. Mūsu ministra priekšā atveras Ženēvas diplomātisko salonu durvis, Rinkēvičs diņģējas un cērt logu uz Eiropu Parīzē, Londonā, Romā, Latvijas pārstāvi gaida valdnieki mūžamežu, tuksnešu, atolu un Zelta trīsstūra kalnāju nepieejamās zemēs.
Karjeras šūpulis Z. A. Meierovica talanta mantiniekam, Georga Andrejeva skolniekam, Induļa Bērziņa sekotājam kārts Kara ministrijā, kur 24 gadus vecs, glīts, smuidrs jauneklis Edgars kļuva par valsts sekretāru aizsardzības resorā, augstākajā ierēdņa amatvietā. Pēc tam bija privātsekretārs prezidentam Valdim Zatleram. Eksprezidents atceras – viņš bija īstais maijpuķīšu revolūcijas konstruktors! Vēlāk – redzams, uzticams darbinieks partijā “Vienotība”.
Desmit gados ārlietu ministra krēslā Rinkēvičs izvirzījis Latviju par dominējošo Baltijas baseina valsti, gādājis, lai mūsu valsts vienmēr atrastos “win-win” pozīcijā.
Eirosavienībā Latvija aizvien ir kilometriem priekšā Bulgārijai, Rinkēviča vadībā vēstniecības nomedījušas miljoniem Frankfurtes eiro dzimtenes vajadzībām, un mūsu ārpolitika sen izkāpusi ārpus Eiropas kontinenta šaurajiem rāmjiem.
Silti smaidošā latviešu diplomāta veikums un ieguldījums starpvalstu attiecību kārtošanā novērtēts ar apbalvojumiem – mūsu ārlietu ministrs ir neskaitāmu Nopelnu krustu, Lauvas ordeņu un Goda zīmju kavalieris.
Edgars varēja būt maharadžam znots, ņemt melnu spulgaci kastaņbrūnām matu cirtām, aveņsarkaniem krūšu galiņiem, indiešu princesi par sievu un pus-karaļvalsti piedevām, ja vien interesētos par pretējo dzimumu.
Jubilāram atnestas milzīgas dāvanu pakas. Te ir smalki franču vīni, iemīļotie silvaneri un elzasieši, sadzīves elektrotehnika, pagātnes lielo vīru bronzas statuetes, Venēcijas stikla vāzes, stāvlampas, vīriešu kosmētika un saritināti persiešu paklāji. Aizkustina ministra vēlme parādīt vērtīgās veltes draugiem un neviltotais prieks saņemt atzinīgu vērtējumu.
Edgars pirmo izsaiņo Šveices sūtņa paku. Tajā ir liels sienas pulkstenis ar dzeguzi, “Rolex” meistardarbs. – Teic man, kukū putn, cik ilgi vēl būšu šī kabineta saimnieks? – jautā ministrs, un par atbildi dzeguze nokūko desmit reizes. Ohoho! – apmierināti smejas latviešu ārlietnieks Nr. 1 – ilgi gan! Tad jau oficiālās vizītēs varēšu ceļot “Rail Baltica” ātrvilciena kupejā!
Novēlam spēkpilnam Rinkēvičam kāpt augstāk, ieņemt nākamo amata pakāpi.
