Pabriks: Putina dekrēta projekts par veterānu pabalstiem vēl vairāk šķels Latvijas sabiedrību 0
Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrēta projekts par pabalstu piešķiršanu Baltijas valstīs dzīvojošajiem kara veterāniem ir uzskatāms par netiešu Krievijas maigās varas izpausmi un ir vērsts uz Latvijas sabiedrības šķelšanu, aģentūrai BNS sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”).
Dekrēta “Par sociālo atbalstu dažām Liela Tēvijas kara veterānu kategorijām, kas dzīvo Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā un Igaunijas Republikā” projekts paredz, ka jau no šā gada 1.novembra visu triju Baltijas valstu nepilsoņi un pilsoņi, kas ir padomju pusē karojušie Otrā pasaules kara veterāni, varēs saņemt ikmēneša materiālo pabalstu.
“Tas ir veikls diplomātisks solis un ar šo soli Krievijas prezidents parāda savas politikas pievilcību kaimiņvalstu pilsoņiem,” sacīja Pabriks, norādot, ka ar šo soli tiek izrādīta cieņa arī PSRS sasniegumiem. Tas, pēc, ministra teiktā, ir saistāms ar Krievijas iecerētās Eirāzijas savienības, kas apvienotu bijušās PSRS republikas izveides ieceri.
“Vienlaikus šāds solis rada bažas par vēl lielāku sabiedrības šķelšanu Latvijā,” atzina Pabriks, paskaidrojot, ka pēc būtības šis solis ir nevis vairāk finansiāls, bet gan drīzāk politisks un simbolisks.
Ministrs norādīja, ka arī Latvijā būtu jādomā par attiecīgo soļu speršanu, kas vienotu Latvijas sabiedrību, nevis to šķeltu vēl vairāk. “Piemēram vāl aizvien nav atrisināts jautājums par to cilvēku sociālajām garantijām, kuri reiz dienēja padomju armijā, bet ir atteikušies no Krievijas militārajām pensijām. Ir jādomā par attiecīgiem simboliskiem soļiem no Latvijas puses, lai cilvēkus pārliecinātu par Latvijas politikas pievilcīgumu un padarītu viņus par mūsu valsts patriotiem,” sacīja Pabriks.
Putina dekrēta projekts paredz, ka Liela Tēvijas kara invalīdi, kas dzīvo Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, un ir šo valstu pilsoņi vai nepilsoņi, varēs saņemt 1000 rubļu (16 latu) lielu pabalstu mēnesī.
Savukārt 500 rubļu (astoņu latu) ikmēneša pabalstu no Krievijas varēs saņemt cilvēki, kas no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 3.septembrim vismaz sešus mēnešus bija militārajā dienestā, bet nebija tieši iesaistīti armijas operācijās (bija militāro institūciju, skolu un vienību sastāvā), vai arī ir saņēmuši apbalvojumu par dienestu šajā laikā. Tāpat šādu pabalstu varēs saņemt karu ar Somiju un Japānu, kā arī kara laikā dzīvību zaudējušo karavīru atraitnes un atraitņi, kā arī Lielā Tēvijas kara veterānu atraitnes un atraitņi.
500 rubļu pabalstu varēs arī iegūt apbalvojuma “Ļeņingradas aplenkuma varonis” saņēmēji un personas, kas aplūkotajā periodā bija pilngadīgi gūstekņi koncentrācijas nometnēs, ieslodzījuma vietās un geto.
Šobrīd Krievijā notiek attiecīgā dekrēta projekta sabiedriskā apspriešana, kas noslēgsies 5.oktobrī. Par Lielo Tēvijas karu Krievijā sauc Otrā pasaules kara daļu kopš 1941.gada 22.jūnija, kad nacistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai.
