Pabriks: Prezidents pietuvojies viņam parlamentārā valstī piešķirto pilnvaru robežām 13
Noraidot premjera amata kandidātu, kuram faktiski jau bijis savākts Saeimas vairākuma atbalsts, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pietuvojies viņam parlamentārā valstī piešķirto pilnvaru robežām, uzskata aizsardzības ministrs un divreiz noraidītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V).
Pabriks šorīt telekompānijā LNT izteicās, ka viņam brīžiem rodoties iespaids, ka “Vienotība” no vienas puses tiek mudināta uzņemties iniciatīvu valdības veidošanā, bet no otras puses tā varētu piedāvāt jebkuru kandidātu un savākt pat visu 100 Saeimas deputātu atbalstu, taču tās piedāvātais kandidāts premjera amatam tiktu noraidīts.
Politiķis pieļāva, ka šīs nedēļas laikā taps zināms “Vienotības” jaunais premjera amata pretendents, tomēr teorētiski nevar izslēgt, ka līdz 7.janvārim partija nevirza nevienu kandidātu. Pabriks uzsvēra, ka “Vienotībai” tagad jānāk klajā ar kandidātu, kuru “nav iespējams noraidīt”.
Apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Roberts Zīle piebilda, ka viņa partijas skatījumā Pabriks no “Vienotības” piedāvātajiem premjera amata kandidātiem bijis labākais. Zīle uzskata, ka Pabriks noraidīts neskaidros apstākļos un prezidents sabiedrībai ir parādā paskaidrojumus.
Ja prezidents ar savu rīcību vien gribējis ierobežot vadošās partijas – “Vienotības” – visai agresīvo rīcību, tad tā vēl būtu saprotama rīcība, piebilda politiķis.
Politiķis atzīmēja, ka nav skaidrs, kāda informācija ir pamatā Pabrika noraidīšanai, sekojoši rodas jautājums – varbūt viņš neder ne vien premjera amatam, bet viņam jāpamet arī aizsardzības ministra postenis? Zīle pieļāva, ka varēja nesakrist Bērziņa un Pabrika ģeopolitiskais redzējums.
Zīle ir pārliecināts, ka Latvijā tagad nevajadzētu nonākt pie bezpartejiska premjera, jo tas nozīmētu parlamentārās partiju demokrātijas vājināšanu Latvijā un dotu nepareizu signālu, ka viena persona spēj vairāk nekā partijas. Zīle ir pārliecināts, ka cilvēkiem politikā ir jānāk caur parlamenta vēlēšanām.
Politiķis uzskata, ka kopumā politiskā situācija Latvijā nav īpaši sarežģīta, jo skaidri iezīmējās potenciālā nākamā valdošā koalīcija. Zīle solīja, ka nacionālā apvienība valdības veidošanā darbosies konstruktīvi – par amatiem ultimātus neuzstādīs, lai arī vēlētos to proporcionālu sadali, toties vēlēsies konkrētu jautājumu iekļaušanu valdības deklarācijā.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents, arī noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nolēma nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu.
Šajā sarunu kārtā vienīgais oficiāli izvirzītais premjera amata kandidāts bija pašreizējais aizsardzības ministrs Pabriks, bet pārējās partijas runāja par zināmiem favorītiem, taču oficiāli tos augstajam amatam nevirzīja. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam.
Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī.
