Pabriks par citu valstu pilsoņiem Latvijā: Vai nu jūs integrējaties šeit, vai dodieties atpakaļ! 144
“Vai nu jūs integrējaties šeit, vai dodaties atpakaļ,” tā par citu valstu pilsoņiem Latvijā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks norāda, ka valsti raksturo tās pilsoņi, un šiem pilsoņiem ir saikne ar savu valsti.
“Ja šie cilvēki ir citas valsta pilsoņi, kas uzturas Latvijā, tad viņiem šī saikne ir ne tik daudz veidota ar mūsu valsti, bet ar to valsti, kuras pilsoņi viņi ir,” bijušais aizsardzības ministrs skaidro.
Viņš uzsver, ka mēs esam pietiekami suverēni, lai pieņemtu lēmumus par to, kādus ārvalstu pilsoņus, cik ilgi un kāpēc mēs vēlamies redzēt savā suverēnajā teritorijā. Tādas tiesības Latvijai ir.
“Pateikt, mīļie draugi, jūs esat citas valsts pilsoņi – vai nu jūs integrējaties šeit, veidojat saikni ar mūsu valsti, vai dodaties atpakaļ, ” viņš pauda.
Pabriks gan pieļauj, ka katrs gadījums ir individuāls, taču tā bijusi viņu izvēle būt Krievijas, nevis Latvijas pilsoņiem. Un šī izvēle arī noteikusi šo cilvēku turpmāko ceļu.
Jau vēstīts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pašlaik atkārtoti apzina 985 Krievijas pilsoņus, kuriem būtu jāpamet Latvija Imigrācijas likuma prasību nepildīšanas dēļ, otrdien LTV “Rīta panorāmā” stāstīja PMLP priekšniece Maira Roze.
Janvāra sākumā PMLP vēstīja, ka izraidīšana no Latvijas draud 1167 Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Roze atzina, ka šis skaits pašlaik lielā mērā esot vēl aktuāls, tomēr atkārtotas vēstules izsūtītas mazākam cilvēku skaitam, proti, PMLP vērsusies pie 985 personām, par kurām pārvaldei “nav informācijas, kas ar viņām notiek, lai viņi mūs informētu par savu viedokli par to, ka mēs viņiem izsniegsim izbraukšanas rīkojumus”.
Šīm personām tagad dotas divas nedēļas reaģēt uz šīm atkārtotajām vēstulēm. Kā atzīmēja LTV, līdz šim neviens izraidīšanas lēmums vēl nav izpildīts.
Pēc Rozes vārdiem, tālākie darbības scenāriji esot vairāki – vēstuļu adresāti vēl varot pieteikties kādām uzturēšanās atļaujām Latvijā, viņi var informēt, ka viņiem nepieciešams laiks izbraukšanai, vai arī viņi var paziņot, ka ir jau izbraukuši no valsts.
Ja PMLP uz vēstulēm nesaņems nekādu reakciju, tad tiks sūtīta Valsts robežsardze pārbaudīt, vai tiešām persona ir aizbraukusi no Latvijas. Pēc jaunāko vēstuļu nosūtīšanas PMLP jau novērojusi, ka dažos gadījumos cilvēki uzreiz ir reaģējuši un pieteikušies kādai uzturēšanās atļaujai, savukārt citi informējuši, ka grasās aizbraukt vai esot jau aizbraukuši no valsts.
Vēl viena grupa Krievijas pilsoņu, attiecībā uz kuriem PMLP būs jāveic pārbaudes, ir tie, kuri reiz tika kārtojuši valodas pārbaudi, taču to netika nokārtojuši. Viņiem likums paredz iespēju valodas pārbaudi kārtoti atkārtoti divu gadu laikā, taču līdz tam ir jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem. Tomēr no aptuveni 5000 šādām personām ap 2500 nav tālāk neko darījušas un nav iesniegušas nekādus dokumentus, tātad arī faktiski nepilda likuma prasības un valsts viņiem būtu jāpamet. PMLP šiem Krievijas pilsoņiem atgādinās par likumā noteiktajiem pienākumiem un līdz 1.aprīlim dos iespēju iesniegt nepieciešamos dokumentus.
Roze atzīmēja, ka kopumā no aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecās konkrētās Imigrācijas likuma prasības, ap 86% ir iesnieguši dokumentus jaunu uzturēšanās atļauju iegūšanai.
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību. Šie cilvēki var pieteikties arī cita veida uzturēšanās atļaujām Latvijā, taču tās sniedz mazākas sociālās garantijas.
