Pabriks: Nedrīkstam šķirot kritušos, cieņa jāizrāda viņiem visiem 0
Vairāk nekā tūkstotis cilvēku vakar Lestenē pieminēja Otrā pasaules karā kritušos. Kuplā skaitā šogad bija pārstāvēti arī Saeimas deputāti. Lestenē bija sabraukuši gan dzīvi palikušie leģionāri, gan viņu radi, tostarp arī trimdas latvieši, studentu korporāciju pārstāvji un skolēni.
Daudzi bija ieradušies organizētās grupās ar autobusiem. Cilvēki nolika ziedus gan pie kapu kopiņām, gan pie sienas, kurā iegravēti to karavīru vārdi, kuru atdusas vieta nav zināma.
Piemiņas pasākuma ietvaros Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāns Raimonds Krasinskis un Lestenes evaņģēliski luteriskās baznīcas dekāns Kaspars Kovaļovs atklāja un iesvētīja jaunu piemiņas plāksni. Tā veltīta nacionālajiem partizāniem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām aizgāja mežā un turpināja cīnīties pret okupācijas armiju.
Salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad kuplā skaitā Lestenes brāļu kapos bija ieradušās dažādas oficiālās amatpersonas. Jau tradicionāli 8. maijā šeit sastopams aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”), kā arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība un karavīri. Kopā ar Pabriku ziedus nolika arī Vācijas militārais atašejs Latvijā Ahims Neicerts un Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji. “Nedrīkstam šķirot kritušos, cieņa jāizrāda viņiem visiem,” uzskata aizsardzības ministrs. Tādēļ kopā ar Vācijas vēstniecības pārstāvi pirms došanās uz Lesteni viņi bija apmeklējuši gan vācu karavīru, gan krievu karavīru kapus. “Tomēr man ir kauns, ka Latvijā joprojām dzīvo daudz pilsoņu, kuri nevēlas vai neprot sarunāties valsts valodā. Mēs esam toleranti un no cittautiešiem pieprasām tikai lojālu izturēšanos pret Latviju un tās valstiskajiem pamatiem. Neveiksme sagaida tos, kas cenšas iniciēt provokatīvus referendumus, izmantojot brīvības, ko esam izcīnījuši paši sev un viņiem. Šeit dusošie no mums sagaida, ka sargāsim Latviju, par kuru viņi atdevuši savas dzīvības,” atceres pasākumā teica ministrs. Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī NBS komandieris Raimonds Graube, kurš pauda gandarījumu par to, ka Latvijā par normālu parādību kļūst cieņas izrādīšana visiem kritušajiem neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karojuši. “Cieņu pelnījuši visi, bet godu mēs izrādām tikai tiem, kuri cīnījušies ar sarkanbaltsarkano karogu uz pleciem un Latviju sirdī,” teica komandieris.
Aizsardzības ministrs un NBS komandieris arī citus gadus nav kautrējušies būt kopā ar leģionāriem, bet Saeimas deputāti šoreiz bija pārstāvēti kuplāk nekā parasti. Galvenokārt gan tas tādēļ, ka Valstiskās audzināšanas apakškomisija pasākuma apmeklēšanu bija noformējusi kā izbraukuma sēdi. “Manuprāt, tai būtu jākļūst par pašsaprotamu kārtību, ka deputāti šādos nozīmīgos pasākumos ir kopā ar savu tautu un piemin karavīrus. Ņemot vērā mūsu apakškomisijas darbības virzienu, man šķita pilnīgi loģiski, ka mums šeit jābūt,” teica apakškomisijas vadītājs un izbraukuma sēdes iniciators Raivis Dzintars (NA).
Raivis Dzintars arī pauda gandarījumu, ka ar katru gadu šādos pasākumos arvien vairāk sastopami jaunieši, un pieļāva iespēju līdzīgu izbraukuma sēdi deputātiem rīkot arī nākamā gada 16. martā. Tiesa arī šoreiz nebija ieradušies visi deputāti. Līdz Lestenei nebija saņēmies atbraukt neviens no “SC” pārstāvjiem apakškomisijā – ne Vladimirs Reskajs, ne Nikolajs Kabanovs. “A kāpēc man tur būtu jābūt? Netaisos braukt uz “Waffen SS” kapsētu!” telefonsarunā uz jautājumu, kādēļ kavējis izbraukuma sēdi, emocionāli atcirta N. Kabanovs. Vēlāk viņš paskaidroja, ka šādas izbraukuma sēdes organizēšanu uzskata par Raivja Dzintara propagandas pasākumu un tādēļ nevēlējies tādā piedalīties.
Kamēr Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti Lestenē tikās ar leģionāriem, Rīgas mērs Nils Ušakovs (“SC”) pie sevis Rātsnamā uzņēma 130. latviešu strēlnieku korpusa veterānus. Šāda tikšanās ar Otrā pasaules kara veterāniem jau ir kļuvusi par tradīciju. Tāpat mērs kopā ar veterāniem nolika ziedus Brāļu kapos.