Pabriks neatbalstīs Čalovska izdošanu 0
Jau otrais valdības pārstāvis apšaubījis nepieciešamību izdot tiesāšanai kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski – aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) sarunā ar aģentūru BNS sacīja, ka, visticamāk, to neatbalstīs; viņaprāt, nevajadzētu nonivelēt Latvijas spējas un tiesiskumu, ka iespējamos pārkāpumus var izmeklēt tepat.
Pabriks apstiprināja, ka viņš, visticamāk, neatbalstīs Čalovska izdošanu.
“Es negribu pagaidām neko apgalvot, jo varbūt es nezinu atsevišķas nianses, kuras tiks dotas mums Ministru kabinetā, bet, ja šeit nebūs kādu izteiktu, spēcīgu argumentu, kas varētu pēkšņi mainīt manu viedokli, es neatbalstīšu viņa izdošanu,” apliecināja Pabriks.
Pabriks ir jau otrais ministrs, kurš publiski izteicies, ka varētu neatbalstīt Čalovska izdošanu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) iepriekš uzsvēris, ka Latvijas pilsoņu izdošana ārvalstīm ir pieļaujama tikai ārkārtas gadījumos. Lēmumprojektu par izdošanu gatavo Tieslietu ministrija (TM), kas neredz juridiskus šķēršļus, kādēļ neizdot Čalovski tiesāšanai ASV un nepildīt starptautiskos līgumos par personu izdošanu noteikto. Valdība lēmumu pieņems aprīlī.
Pabriks sprieda, ka Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) savstarpējās attiecības diez vai spētu ietekmēt viena cilvēka izdošana vai neizdošana. Pabriks norādīja, ka, neraugoties uz starpvalstu sadarbības un izdošanas līgumu, ir jāatceras, ka viņš ir Latvijas valsts pilsonis. Ir jāņem vērā gan viņa vecums, gan arī ģimenes apstākļi un citi aspekti. Turklāt Latvija nav tā valsts, par kuras tiesiskumu un demokrātiju šeit būtu jāšaubās.
“Ja viņš ir pārkāpis kādus likumus, es domāju, mēs viņu varam sodīt arī šeit par šiem pārkāpumiem, bet es nedomāju, ka būtu pareizi viņu izdot kādai citai valstij,” pastāstīja ministrs.
“Es nedomāju, ka viens vai otrs lēmums ietekmēs mūsu attiecības ar ASV pa labi vai pa kreisi. Mēs esam stratēģiskie partneri, mēs bijām un mēs būsim. Neatkarīgi no tā, vai šo cilvēku izdos vai neizdos. Ja Latvija nonāks grūtā situācijā, es nedomāju, ka amerikāņi atteiks Latvijai palīdzību tāpēc, ka mēs neizdevām šo cilvēku viņiem. Tas būtu naivi, ja mēs tik lēti nolaižamies, tad šeit būtu grūti runāt par draudzību,” uz jautājumu, vai tas varētu ietekmēt starpvalstu attiecības, atbildēja ministrs.
Viņš piebilda, ka nevajag nonivelēt valsts spējas, jo jebkur, arī starptautiskajās attiecībās, parasti ciena tos, kuri ciena arī sevi.
“Mums arī sevi ir jāciena, mums nevajag būt muļķiem, mums nevajag iet ar kaut kādiem argumentiem, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami, bet mums ir jābūt pietiekami stabiliem ar savu pārliecību,” teica ministrs.
Pabriks atzina, ka ir pieļaujamas situācijas, kurās Latvija var izdot savus pilsoņus, bet, vismaz pēc pašlaik viņa rīcībā esošās informācijas, šis nebūtu tas gadījums.
“Es vienmēr esmu bijis skeptisks par mūsu pilsoņu atdošanu citām valstīm, un tas ir tas galvenais. Manuprāt, pie tā principa arī būtu jāpieturas,” sacīja ministrs un minēja, ka izdošana būtu iespējama gadījumos, kad ir izdarīti noziegumi, piemēram, pret bērniem.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa lēmusi, ka Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, par ko galīgais vārds būs jāsaka valdībai.
Apsūdzības Latvijas pilsonim un trim ārzemniekiem, kuri ar vīrusu esot inficējuši datorus Eiropā un Savienotajās Valstīs, nozogot miljoniem latu vērtas summas, izvirzījusi ASV federālā prokuratūra.
Čalovskis tika aizturēts decembrī Rīgā.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu “Gozi”, inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datoru. Izmantojot šo vīrusu, iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čalovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
