Pabriks: Latvija nav pietiekami izmantojusi prezidentūras iespējas 7
Latvija līdz šim nav izmantojusi visas prezidentūras sniegtās iespējas, uzskata bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Vaicāts par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē līdzšinējo norisi, Pabriks aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijai kā prezidējošajai valstij nav uzdevums kļūt tikai par sekretariātu. “Mums ir jāprot izvirzīt tēzes, par kurām mēs varam arī nedaudz palepoties,” uzskata Pabriks, piebilstot, ka līdz šim tas gan ir izdevies tikai daļēji.
“Kā valsts pārvalde mēs bijām ļoti sabijušies no lielās prezidentūras nastas. Tas ir saprotams, no pirmās reizes visi baidās. Taču mēs neesam izmantojuši visas iespējas būt aktīvākiem,” uzskata deputāts. “Organizējot pasākumus, mēs varētu domāt par lielāku ASV vai transatlantisko iesaisti,” viņš piebilda.
Savukārt, runājot par maija beigās Rīgā gaidāmo Austrumu partnerības samitu, Pabriks pauda uzskatu, ka tajā ir jānāk klajā ar lielākiem pienākumiem, nevis tikai jānodrošina pasākuma norise.
“Tāpat ir jārunā par citām iespējām,” viņš norādīja. “Es esmu EP delegācijas Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā loceklis un šīs asamblejas Politisko lietu, drošības un cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs. Šīs delegācijas tiekas divas reizes gadā – vienu reizi Latīņamerikā un vienu reizi Eiropā. Kad norisinājās Lietuvas prezidentūra, viņi šo tikšanos organizēja Viļņā. Viņi vienkārši saprata, ka nākamā reize, kad delegācija atbrauks uz Eiropu vai Viļņu, būs tikai pēc 14 gadiem,” Lietuvas panākumus uzteica Pabriks.
Viņš ar nožēlu norādīja, ka Latvijai tas neesot izdevies, lai arī bijuši centieni tikšanos organizēt tieši Latvijā. “Beigu beigās mums izdevās vien sarunāt, ka šīs delegācijas biroja tikšanās notiks Rīgā,” sacīja Pabriks. “Šiem cilvēkiem vispār tā būs pirmā reize Latvijā un Rīgā. Tas gan nav veids, kā atvest miljonus, taču tas ir veids, kā šīs valstis savest kopā, “uzlikt mūs uz kartes”. Tas ir arī mūsu prezidentūras uzdevums, taču tas nav īsti izdarīts,” viņš rezumēja.
LETA jau ziņoja, ka līdzīgu viedokli paudis arī EP deputāts Andrejs Mamikins (S), kurš sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka Latvija savas prezidentūras laikā nav izmantojusi visas iespējas. Tāpat Mamikins vērsa uzmanību, ka Latvija savas prezidentūras laikā ir pieļāvusi vairākas kļūdas darbā ar Austrumu partnerības valstīm.
“Taču nez kādēļ mēs pašlaik koncentrējamies uz vārdu apmaiņu par Ukrainas gadījumu. Mēs neesam ķērušies pie konkrētiem darbiem, kas saitīti ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu vai pat Gruziju. Mēs neesam izdarījuši visu, lai Gruzija arī iegūtu bezvīzu režīmu. Gruzija vienmēr ir likusi ļoti lielas cerības uz ES, bet ne vienmēr mēs tās varam attaisnot,” uzskata deputāts.
“Kas attiecas uz Baltkrieviju, tur ir vieta praktiskam darbam, taču mēs visu nespējam īstenot,” sacīja Mamikins, paužot uzskatu, ka daļa no atbildības būtu jāuzņemas tieši Latvijas prezidentūrai.
“Mēs tiešām neesam izdarījuši visu. Mēs esam pieļāvuši vairākas kļūdas. Es gan negribu nosaukt vienu vainīgo, nosaukt konkrētus vārdus, taču manā skatījumā būtu labāk, ja ārlietu ministrs vairāk koncentrētos nevis uz savām seksuālās orientācijas atklāsmēm, bet gan praktiskiem darbiem un pasākumiem,” sacīja deputāts, piebilstot, ka vairākās no Austrumu partnerības valstīm Latvijai un tās uzņēmējiem pavērtos plašas iespējas, taču tās netiek pienācīgi izmantotas.
