Pabriks: Ja Krievijai ļaus iegūt atelpu, tā agri vai vēlu agresīvi vērsīsies pret vēl kādu valsti 62
Ja Rietumvalstis pārtrauktu ieroču piegādes Ukrainai un krieviem izdotos iegūt atelpu, tad Krievija varētu atjaunot savas militārās spējas un agri vai vēlu agresīvi vērsties pret vēl kādu valsti, šādu vērtējumu pauda pētniecības centra “Northern European Policy Centre” izveidotājs, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka pēc Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas Krievija apsver iespējas iesaldēt karu pret Ukrainu, lai atjaunotu iznīcināto militāro potenciālu un sāktu karu pret Baltijas valstīm līdz 2028.gadam.
Komentējot Zelenska teikto, Pabriks norādīja, ka ir skaidrs, ka viens no veidiem, kā Krievija varētu iziet ārā no kara, kas tai nav izvērties veiksmīgs, ir panākt kaut kāda veida miera sarunas, kuru rezultātā nebūtu jāizved karaspēks no līdz šim okupētajām teritorijām.
Tāpat var pilnībā piekrist Zelenska teiktajam, ka, ņemot vērā Krievijas grandiozos zaudējumus, krieviem spēki ir jāatjauno.
Pabriks atgādināja arī par Latvijas drošības koncepcijās rakstīto un analītiķu secinājumiem, ka Krievijas agresivitāte pret kaimiņiem nemazināsies, kamēr vien Maskavā valdīs agresīvs režīms.
Bijušais ministrs atzīmēja, ka tās būtu tikai spekulācijas minēt, pret Krievija vēl varētu vērst savu agresiju, piemēram, vai tās būtu Baltijas valstis, Moldova, Gruzija, Kazahstāna vai kāda cita valsts. Pabriks neizslēdza, ka Zelenskis savā runā “piespēlējis” klāt tieši Baltijas valstis, jo tās ir ES un NATO valstis, taču Zelenska teiktais neesot tālu no patiesības.
“Tas, ka draudi mums saglabāsies un palielināsies gadījumā, ja šāda scenārija pirmie punkti tiks īstenoti, tas ir samērā paredzami. Valstīm, kas nav ES un NATO dalībvalstis, draudi ir lielāki, bet nevar izslēgt, ka šāds zaudējošs režīms var mēģināt izprovocēt kaut kāds tipa konfliktu arī uz NATO robežām, lai savai sabiedrībai attaisnotu savu ideoloģiju, jo principā visa krievu retorika ir vērsta pret Rietumiem, ne tik daudz pret Gruziju, Moldovu vai Kazahstānu,” norādīja eksperts.
Pabriks uzskata, ka Krievija cenšas noturēt karu līdz nākamgad paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām, jo cer, ka, mainoties ASV vadībai, varētu samazināties palīdzība Ukrainai.
“Jebkura ieroču piegādes atbalsta novilcināšana vai viedokļa mīkstināšanu attiecībā uz Krieviju mazina Ukrainas militārās veiksmes,” uzsvēra Pabriks.
