Pabriks: “Ir jādara viss, lai Ukraina karu uzvarētu.” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums ir jādara viss, lai Ukraina šo karu uzvarētu, jo Ukraina pašlaik karo par mūsu brīvību un par mūsu nākotni. Ja mēs gribam novērst nākotnes karus, tad šis karš Ukrainai ir jāuzvar,” ceturtdien Saeimas sēdē teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”).
Viņš uzsvēra, ka šis ir vienīgais veids, kā saglabāt drošību Latvijā, bet vienlaikus ir maksimāli straujā tempā jāiegulda finansējums Latvijas aizsardzībā. Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, trīs gadu laikā tiks palielināti Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finansējums aizsardzībai 2023. gadā būs 2,25% no prognozētā IKP apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 eiro, 2024. gadā – 2,40% no IKP, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 eiro, no 2025. gada – 2,5% no IKP, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 eiro. To paredz Saeimā ceturtdien pieņemtie grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Papildus piešķirtais finansējums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešams, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, ievērojot Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus. Šogad aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni eiro.
Aizsardzības ministrs A. Pabriks Saeimas sēdē sacīja – pat ja Ukraina šo karu uzvar, agresijas draudi no Krievijas puses saglabāsies jebkurā gadījumā. Viņš informēja, ka finansējums ir nepieciešams pretgaisa aizsardzībai, lai “sargātu Rīgu un Latvijas debesis, lai šeit svešas lidmašīnas nespētu lidot nesodītas, bet, lai Latvijas smilšainajās pludmalēs nevarētu izsēdināt desantus, ir jābūt krasta aizsardzības raķetēm”. Tāpat ir vajadzīga raķešu artilērija, lai atvairītu sauszemes spēku tuvošanos Latvijas robežām, skaidroja A. Pabriks.
Ministrs minēja arī nepieciešamību nostiprināt militāro industriju, atgādinot par koplīgumu ar Somiju par bruņumašīnu “Patria” ražošanu, kas esot modernas bruņumašīnas. Tas nozīmē, ka no 2023. gada Latvijā pirmo reizi sāks ražot arī bruņumašīnas. “Ar to tas viss nebeigsies, mums ir daudz citu plānu – ražot gan dronus, gan munīciju, gan raķetes, gan daudzas pārējās lietas, kas būs vajadzīgas un kuras mēs nevaram gaidīt no citiem, ja gadījumā krīze pienāks. Mums jābūt gataviem pašiem sevi nodrošināt,” teica A. Pabriks.
Lielākā daļa uzņēmumu būšot Latvijas reģionos, kas došot jaunas darba vietas. Lai varētu kontrolēt un organizēt militāro uzņēmumu darbību, plānots dibināt komercsabiedrību ar valsts līdzdalību. “Tas viss ir nepieciešams, lai pie Latvijas robežām nebūtu kara, lai Krievija zinātu, ka tā nespēs nesodīti aiztikt vairs nevienu kaimiņu,” sēdē teica A. Pabriks. Viņš bija pārliecināts, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru. Latvija būšot tā valsts, kura atbalstīs pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā, kas mainīšot arī ģeopolitisko situāciju Eiropā.
A. Pabriks izteica pateicību visai Latvijas sabiedrībai par sniegto palīdzību Ukrainai.
Savukārt ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (“AP”) sēdē pateicās sievietēm, kas trešdien protestēja pie Krievijas vēstniecības, atgādinot par Krievijas karavīru zvērībām Ukrainas teritorijā. Akcija bijusi iedarbīga, jo Krievijas vēstniecība pēc tam izplatījusi viedokli, kurā pauž satraukumu, ka šāda akcija varot traumēt mazus bērnus, kurus mātes izvedušas parkā pastaigāties.
“Es ļoti gribētu lūgt Krievijas vēstniecību un Krievijas valdību vispirms novērst to, ka Ukrainā mazi bērni iet bojā Krievijas armijas uzlidojumos, aicinu nekavējoties izvest karaspēku no okupētajām teritorijām, lai arī ukraiņu mātes var izvest savus bērnus pastaigāties parkā, nebaidoties, ka krievu karavīri viņas varētu izvarot bērnu acu priekšā,” sēdē sacīja B. Bļodniece.
