Pabriks: Eiropas regulā iestrādāti vairāki pārāk radikāli punkti, kas nav izdevīgi Latvijai 4
Dublinas noteikumu grozījumos, kas paredz novērst pašreizējās patvēruma meklētāju Eiropā uzņemšanas sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, iestrādāti vairāki pārāk radikāli punkti, kas nav izdevīgi Latvijai, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Deputāts pauda pārliecību, ka “stīvēšanās” ap grozījumiem Dublinas regulā būs liela un paies vismaz pusgads vai gads, lai grozījumus pieņemtu. Eiroparlamentārietis balsojumā par EP pozīciju sarunām ar dalībvalstīm par patvēruma sistēmas reformu balsoja “pret”, jo, viņaprāt, tajā tika iestrādāti vairāki pārāk radikāli punkti, kas nav izdevīgi Latvijai.
“Balsoju pret, jo ir iestrādāti vairāki punkti, kas ne tikai nav izdevīgi Latvijai, bet kas nav arī taisnīgi un racionāli pamatoti. Ar balsojumu gribēju vismaz simboliskā veidā stiprināt mugurkaulu Latvijas valdības pozīcijai,” teica Pabriks.
Pēc viņa domām, Dublinas regulas pārveide ir nepieciešama, bet noteikti nevajadzētu tajā iekļaut, piemēram, punktu par ļoti plašo ģimeņu apvienošanu, aicinot “visas tantes un onkuļus” pie tiem bēgļiem, kuri ir ieguvuši patvēruma meklētāja statusu. Tāpat noteikti vajadzētu izvairīties no uzspiestās solidaritātes, ir pārliecināts deputāts.
“Jāizvairās no tā, ka nevis mēs lemjam, cik daudz un kādā veidā, bet kāds Briselē to lemj, neņemot vērā tos faktus un kritērijus, kas mums ir svarīgi. Tāpat būtu svarīgi, lai tā nebūtu uzspiesta izvēle, kurai būtu finansiālas sekas un, lai nebūtu uzspiestā izvēle sasaistot to kopā ar finansiālām sankcijām,” uzsvēra eiroparlamentārietis.
Viņaprāt, ja tiks panākts, ka virkne sankciju tiek izņemtas ārā no regulas grozījumiem un, ja būs debates par visu preventīvo pasākumu izpildi – strādāt ar trešajām valstīm, nostiprināt robežu, skrupulozāk skatīties uz drošību, tad beigu beigās jautājums par bēgļu pārdali nebūs vairs tik aktuāls, uzskata Pabriks.
Savukārt EP deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš balsojumā atturējās, skaidroja, ka vienošanās starp EP un dalībvalstīm par kādas stingras kvotu sistēmas ieviešanu nav gaidāma, jo ir pārāk daudz valstis, kuras šādai idejai nepiekrīt. “Raugoties nākotnē, Latvijai svarīgi sev uzdot jautājumu – kur ir mūsu vieta ES? Ja tā ir ES kodolā, kur, manuprāt, mums jābūt un mēs šobrīd arī esam, tad vairīties no tā, ka bēgļu jautājums ir problēma, nebūtu pareizais ceļš,” teica deputāts.
Pēc Kariņa domām, pareizi visu bēgļu jautājumu būtu skatīt kontekstā ar ārējas robežas kontroli, bet šobrīd šis jautājums tiek atrauts no debatēm, kam tā nevajadzētu būt. Viņš vērsa uzmanību, ka konkrētu draudu no kādām ES valstīm par finansiālām sankcijām vēl nav, tomēr jāsaprot, ka valstis, kas sniedz savu palīdzību nabadzīgākām valstīm, sagaida līdzdarbošanos.
“Iedomājamies sevi Vācijas lomā – viņi maksā no savām kabatām uz nabadzīgākām valstīm naudu. Tad pēkšņi uznāk posts, ko sauc par bēgļu plūsmām un tie paši, kuriem viņi palīdz, saka: “Tieciet paši galā!” Ir nereāli domāt, ka ilgstoši tā varēs darīt. Maksātājvalstis virzīsies virzienā – vai nu palīdziet mums un mēs palīdzam jums, vai arī mēs jums nepalīdzēsim,” norādīja Kariņš.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvijai reāls bēgļu pieplūdums nedraud, jo gandrīz visi uz Latviju pārvietotie bēgļi valsti ir atstājuši. Tomēr jautājumam par bēgļu plūsmām ir nopietns un svarīgi saprast, kā nākotnē ES tiks ar to galā, domā deputāts.
“Tieši tāpēc tas jāskata kontekstā – kā cilvēki no trešās valsts var pieteikties dzīvot Eiropā, uz kādām tiesībām cilvēks varētu apmesties Eiropā un kā sakārtot ES robežas,” piebilda eiroparlamentārietis.
Jau ziņots, ka 16.novembrī pārliecinošs EP deputātu vairākums atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto EP pozīciju sarunām ar dalībvalstīm par patvēruma sistēmas reformu.
Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju. Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.
Par reformas projektu nobalsoja 390 deputāti, tostarp Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka, 175 balsojot pret, tajā skaitā Iveta Grigule-Pēterse un Pabriks, bet 44 atturējās, kuru vidū bija arī Sandra Kalniete (V) un Kariņš.
