Pabriks atsauc savu kandidatūru uz premjera amatu 0
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, aģentūru LETA informēja AP pārstāve Laila Spaliņa.
“Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,” paziņojumā pauž Pabriks.
“Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs,” pauž Pabriks.
Viņš brīdina, ka pašlaik “bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus ar elkoņiem un skaļiem paziņojumiem, mēģina izkarot sev vietu varas olimpā, šķeļot sabiedrību, apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus”.
“Tas nav un nekad nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķiras šeit, uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies,” pauž AP politiķis.
Pabriks norāda, ka ir devis solījumu Latvijas cilvēkiem un arī turpmāk izmantos savas zināšanas un pieredzi, “lai strādātu valsts labā – parlamentā vai valdībā”.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina šodienas tikšanās ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.