Pabriks asi kritizē ES komisāres nostāju rosināt grozīt Baltijas un Polijas imigrācijas likumus 61
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) asi kritizē Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāres Ilvas Jūhansones nostāju, ka varētu prasīt Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā.
Jūhansone otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību komitejas locekļiem tika izteikusies, ka Eiropas Komisija (EK), visticamāk, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā.
Pabriks aģentūrai LETA atzīmēja, ka Jūhansones paziņojums sekojis, tiekoties ar attiecīgu EP komiteju, kur “noskaņojums bieži ir kreisāks, nekā normāli tam vajadzētu būt”, un šāds paziņojums nebūt nenozīmē, ka tāds būs EK lēmums.
Ja šādi paziņojumi nāk no attiecīgās komisāres, tad EK joprojām nav īsti izpratnes, kas notiek uz ES ārējās robežas un nav izpratnes par ģeopolitiku kopumā, uzskata Pabriks.
“Ja EK nonāks tik tālu, lai aicinātu mūs kaut ko mainīt migrācijas politikā un migrantu uzņemšanā, tad atbilde ir tikai viena, proti, kamēr turpināsies šāda veida hibrīdoperācija, lai neviens EK pat necer, ka kāda no šīm valstīm veiks izmaiņas savā politikā,” paziņoja ministrs un pauda šaubas, vai šāds ierosinājums vispār gūtu ES valstu vadītāju atbalstu.
Pabriks arī aicināja EK komisārus apdomāt savus paziņojumus, jo tie “lej tikai ūdeni uz Baltkrievijas un Kremļa dzirnavām”. “Tas ir tieši tas, ko šīs hibrīdoperācijas organizētāji vēlētos dzirdēt. Komisāriem ir jāsaprot, ka šis ir lāča pakalpojums pašai ES, kura šādā veidā degradē savu būtību, samazina Eiropas pilsoņu ticību ES institūcijām un patiesībā kaitē ilgtermiņā ES globālajām un ģeopolitiskajām interesēm,” uzsvēra ministrs.
“Latvijas augstākā prioritāte ir savas un ES ārējās robežas aizsardzība, ir atrasts samērīgs risinājums starp šo mērķi un cilvēktiesībām. Nekādi grozījumi Latvijas tiesību aktos nav nepieciešami, netiek apspriesti un netiks veikti,” situāciju komentējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Jūhansone otrdien norādījusi, ka likumu izvērtēšana vēl turpinās, bet, visticamāk, dalībvalstīm tikšot pieprasīts izdarīt tajos grozījumus. Komisāre neatklāja, kad un kādos tieši punktos tiks prasīts likumus mainīt.
Jūhansones izteikumi atspoguļo Briseles vispārējos iebildumus pret nelegālo imigrantu atstumšanu no bloka ārējām robežām. Komisāre jau agrāk izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu.
Baltkrievijas diktatora Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Polija oktobrī pieņēma likumu, kas legalizēja migrantu atstumšanu. Lietuva vasarā izdarīja grozījumus savā ārvalstnieku likumā, dažos gadījumos pieļaujot kolektīvu izraidīšanu.
Lietuvas parlaments otrdien izsludināja pastiprinātu ārkārtējo situāciju pašvaldībās gar Baltkrievijas robežu, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar lielu migrantu masu koncentrēšanos Baltkrievijā pie Polijas robežas. Pastiprinātas ārkārtējās situācijas izsludināšana ļauj robežsargiem pielietot proporcionālu fizisku spēku, lai neļautu cilvēkiem iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas.
Latvija izmanto līdzīgas taktikas zonās, kur izsludināta ārkārtējā situācija.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm ir jānodrošina uzņemšana, lai izvērtētu atsevišķus patvēruma pieprasījumus.
EK acīmredzot mēģina līdzsvarot šķietami nesavienojamas lietas, no vienas puses aicinot uzbrukumam pakļautās dalībvalstis ievērot ES tiesības, bet, no otras, apsūdzot Lukašenko režīmu migrantu padarīšanā par ieročiem.
