Pabrikam aizrādījums par būvdarbiem senā zemnieku sētā 8
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izteikusi oficiālu aizrādījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kuram piederošā kultūras piemineklī – unikālā zemnieku sētā – veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzībā un notikuši būvdarbi bez dokumentācijas saskaņošanas un darba atļaujas saņemšanas.
Kokneses novada Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr. 18, kas tagad ir zināma kā zemnieku sēta “Nomaļi”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes skatījumā vērtējama kā “nozīmīgs tautas celtniecības objekts ar augstu autentiskuma pakāpi, īpaši dzīvojamā ēka”.
“Sētas kultūrvēsturisko nozīmi paaugstina arī tās vēsturiskā unikalitāte, ņemot vērā, ka tā ir vienīgā saglabājusies sēta no bijušās vācu zemnieku kolonijas Latvijā, kas pastāvēja no 1766. līdz 1939. gadam un bija unikāla parādība Baltijas mērogā,” skaidro pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Taču, apsekojot šo pašreizējam aizsardzības ministram A. Pabrikam piederošo īpašumu šā gada 20. augustā, konstatēts, ka tajā veiktajos renovācijas darbos nav ievērotas visas normatīvo aktu prasības un nav saskaņota visa nepieciešamā dokumentācija.
Pats A. Pabriks ir skaidrojis, ka, 2017. gadā saņemot būvatļauju ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, esot pieņēmis, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi. Taču īpašnieks solījies laboties un apņēmies nekavējoties iesniegt saskaņošanai pārvaldē projekta dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
“Mēs ievērojam principu “Konsultē vispirms” – valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides garants. Mērķis – nodrošināt noteikto prasību izpildi, nevis uzlikt sodu, un panākt dialogu starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm. Mērķis ir novērst prettiesiskas situācijas pastāvēšanu. Tādējādi lēmuma pieņemšana pati par sevi ir saistāma ar konkrētā patvaļīgās būvniecības objekta sakārtošanu, nevis vainīgās personas sodīšanu,” skaidro E. Mantrova.
Ņemot vērā šos apsvērumus un izvērtējot gan izdarītā administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, gan pārkāpuma raksturu un veiktos ēkas pārveidojumus, ticis pieņemts lēmums neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un A. Pabriks atbrīvots no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu ar nosacījumu iesniegt saskaņošanai dokumentāciju un izņemt darba atļauju atbilstoši normatīvo aktu prasībām līdz būvniecības darbu atsākšanai.
