Pabeigta dienesta pārbaude par Kariņa lidojumiem, bet rezultātus – neatklāj: Ierobežotas pieejamības informācija 220
Pašlaik ir pabeigta aprīļa sākumā premjeres Evikas Siliņas (JV) ierosinātā dienesta pārbaude, kurā vērtēja bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietas apstākļus, taču komisijas ziņojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un pašlaik tie netiek atklāti.
Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners aģentūru LETA informēja, ka Siliņa ir saņēmusi dienesta pārbaudes komisijas gala ziņojumu, bet “saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6. pantu un Valsts kancelejas Dokumentu pārvaldības kārtību” ziņojums būšot ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad spēkā stāsies galīgais lēmums Ministru prezidentes ierosinātajā disciplinārlietā pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.
Ziņojumu plānots pievienot pie materiāliem disciplinārlietai pret Citskovski. “Atbildības izvērtēšana turpinās attiecīgās disciplinārlietas ietvaros,” pauda premjeres pārstāvis.
Ministru prezidente uzdevusi Valsts kancelejai novērst dienesta pārbaudē konstatētos trūkumus, kuru saturs pašlaik netiek konkretizēts.
Kā ziņots, aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu Kariņa līgumreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt pārvaldes amatpersonu rīcību.
Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude pašlaik ir pabeigta. Dienesta pārbaudes komisijā tika iekļauti Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Ministru prezidenta biroja pārstāvji.
Paralēli – maija sākumā – Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, “pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem”.
Starpziņojumā ticis secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
“Lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu”, Siliņa lēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
“Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,” vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
Savukārt Ģenerālprokuratūra ir sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu Kariņa komandējumos.
