Pabeigt skolu būs četrreiz grūtāk! Valdība apstiprina augstākas prasības absolventiem 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība vakar bez jebkādām diskusijām un iebildumiem atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri jau no nākamā mācību gada sākt celt prasības gan pamatskolu, gan arī vidusskolu absolventiem.
Šobrīd centralizētie eksāmeni ir nokārtoti jau tad, ja no maksimālā iespējamā vērtējuma iegūti vien pieci procenti, taču nākamgad absolventiem būs jātiek līdz vismaz 10 procentiem. Savukārt 2023./ 2024. mācību gadā skola būs pabeigta vien tad, ja eksāmenā būs iegūti vismaz 15%, bet, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, tiks prasīti vismaz 20% no maksimālā vērtējuma.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, ka līdz šim spēka esošās prasības ir pārāk zemas un tās “nekādi nemudina uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus”.
“Izmaiņas ir nepieciešamas, jo tās ļaus sasniegt gan augstākus rezultātus mācībās, gan veicinās jauniešu motivāciju un katra personīgo atbildību par rezultātu. Eksāmenu sliekšņa paaugstināšana palīdzēs nodrošināt pamatprasmju un pamatzināšanu apguvi pietiekamā līmenī,” uzskata ministre.
Kā norāda ministrija, augstskolās iestājas arī tādi skolu absolventi, kuri ieguvuši vidējo izglītību, centralizētajos eksāmenos saņemot vien piecu procentu vērtējumu. Visbiežāk šie studenti pēc pirmās sesijas pārtrauc studijas, jo nepietiekamo zināšanu un prasmju dēļ nespēj veiksmīgi iekļauties studiju procesā. Tomēr augstskolas, lai nezaudētu studentus, organizē papildu kursus pamata priekšmetos, kuri vidusskolā nav apgūti pietiekamā līmenī, tādējādi mazinot studiju procesa kvalitāti.
IZM apgalvo, ka nepieciešamību paaugstināt minimālo slieksni izteikuši skolotāji, skolu vadītāji, augstskolu mācību spēki, darba devēji, jo esošais slieksnis nav uzskatāms par adekvātu rezultātu apliecinājumam par vidējās izglītības apguvi.
Vispirms prasa no bērniem
Vecāku viedokļi par iecerētajām izmaiņām ir dažādi. Piemēram, 8. klases skolnieces mamma Dita Arāja uzskata, ka vispirms jāgādā par to, lai skolās būtu gana daudz profesionālu skolotāju, kas prot strādāt ar visiem bērniem, un tikai pēc tam jāceļ eksāmenu latiņa.
“Tāpat nepieciešami mūsdienīgi mācību materiāli, lai nav kā tagad – dzīvojam pamatā ar prezentācijām. Grāmatu nav ne ķīmijā, ne matemātikā, ne bioloģijā, tikai nesen parādījās fizikā. Visu mācībām nepieciešamo informāciju likt meklēt tīmeklī, manuprāt, nav atbildīgi. Kad būs mācību materiāli un attiecīgi kvalificēti skolotāji, tad arī var prasīt augstākas sekmes no bērniem. Pretējā gadījumā uz bērnu un vecāku pleciem tiek uzkrauta atbildība par izglītības reformu rezultātu. Vecāki nevar vienlaikus nodrošināt privātskolotājus matemātikā, fizikā, ķīmijā,” teic D. Arāja.
Vēl skarbāk spriež cita māmiņa, kura nevēlējās, lai tiktu publicēts viņas vārds: “Pietiek eksperimentēt ar bērniem! Vēl izglītības satura reforma nav pabeigta, bet vēl kaut ko plāno. Sākumā lai nodrošina zinošus skolotājus skolās, skolotājiem pienācīgas algas un tad ķeras pie bērniem. Turklāt jāņem vērā, ka bērni, kam tuvākajos gados būs jāliek eksāmeni, pat divus mācību gadus pārsvarā pavadījuši attālinātajās mācībās.”
Toties trīs skolēnu māmiņa Sabīne Puķe “Latvijas Avīzei” saka: “Pilnīgi piekrītu, ka jāceļ centralizēto eksāmenu latiņa. Pretējā gadījumā skolēniem tiek raidīts nepareizs signāls, ka nav jāiespringst uz mācībām. Protams, ir jāuzlabo arī skolu darbs, taču tas viens otru neizslēdz. Ir iespējams vienlaikus celt prasības skolēniem un gādāt par mācību kvalitātes uzlabošanu.”
Viņa gan atzīst, ka pašas bērniem mācībās veicas labi, tāpēc nav pamata baidīties no stingrākām prasībām eksāmenos. Tāpat viņa nav pētījusi statistiku, cik tad bieži šobrīd skolu absolventi kārto eksāmenus, nesasniedzot 20% no maksimālā vērtējuma. S. Puķe uzskata, ka arī vecākiem jāuzņemas lielāka atbildība par bērnu mācību sasniegumiem – nevar visu atstāt tikai uz skolu un skolotāju pleciem.
“Esmu dzirdējusi, ka vecāki teic, ka tikai reizi mēnesī ieiet “E-klasē” (tīmekļa vietne, kur redzamas gan skolēnu sekmes, gan uzdotais un stundās apgūtais. – I. K.), bet patiesībā vecākiem vajadzētu aktīvi sekot tam, kā bērnam veicas ar mācībām, un, ja ir kāda problēma, arī pašiem iesaistīties tās risināšanā,” tā S. Puķe.
Pārāk straujš lēciens?
Savukārt 10. klases skolniece Alise, kurai, beidzot vidusskolu, eksāmeni būs jākārto jau vismaz uz 15 procentiem, teic, ka pagaidām par eksāmeniem vēl nedomā: nezina, cik tie ir grūti, tāpēc nevar spriest, vai paaugstinātās prasības spēs izpildīt. “Tomēr domāju, ka celt latiņu katru gadu par pieciem procentiem ir pārāk ekstrēmi, to varētu darīt lēnāk,” spriež skolniece.
Liepājas 8. vidusskolas direktore Anita Kuncīte, jautāta, kā vērtē eksāmenu latiņas celšanu, atbild, ka ir risks, ka pieaugs to skolēnu skaits, kuri eksāmenu nenokārtos. Arī viņa norāda uz to, ka prasību celšana attieksies tieši uz tiem skolēniem, kas ilgstoši mācījušies attālināti.
“Tomēr prognozēt, kādas būs sekas, vēl nevar, jo katru gadu absolventi ir dažādi. Lai kādas arī būtu sekas, uzskatu, ka ir loģiski eksāmenu latiņu celt, jo, lai sasniegtu piecus procentus, tiešām daudz zināšanu nevajag. Turklāt ir izglītojamie, kas zemo prasību dēļ ne pārāk cenšas mācībās un arī eksāmenā necenšas saņemt tik labu vērtējumu, kā varētu. Viss atkarīgs no tā, vai skolēnam vajag diplomu par vidusskolas beigšanu vai arī vērtējums ir svarīgs tālākajā izglītošanās ceļā,” spriež direktore.
Jau tagad daudz caurkritušo
Pēdējos gados Latvijā strauji pieaudzis to vidusskolas absolventu skaits, kuri eksāmenu rezultātos nepārvar pat piecu procentu barjeru. 2012. gadā sertifikātu par vispārējo vidējo izglītību neieguva 91 izglītojamais, bet pērn jau 633 absolventi nenokārtoja centralizētos eksāmenus.
Visbiežāk skolu absolventi izgāžas matemātikas eksāmenā – pērn tieši šā eksāmena dēļ 568 skolu beidzēji neieguva vidējo izglītību, bet 65 izkrita latviešu valodas eksāmenā.
Visvairāk pat piecu procentu latiņu nepārvarējušo ir starp profesionālo izglītības iestāžu absolventiem. Piemēram, Rīgas Valsts tehnikumā pērn matemātikas eksāmenu kārtoja 486 absolventi un 42 izkrita. Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā no 258 absolventiem matemātikā izkrita 41. Tāpat matemātikas eksāmenā grūti klājas tālmācības vidusskolu absolventiem. Piemēram, Rīgas Tālmācības vidusskolā centralizēto eksāmenu matemātikā kārtoja 191 absolvents, bet 15 matemātikas eksāmenu nenokārtoja. Tieši šā veida izglītības iestādēs ir arī ļoti daudz absolventu, kuri šobrīd eksāmenus kārto, savācot mazāk par 20% no iespējamā vērtējuma.
Tiesa, tas nenozīmē, ka nākotnē liela daļa profesionālo skolu absolventu neiegūs vidējo izglītību. No šā gada ieviesti trīs līmeņu centralizētie eksāmeni. Profesionālo skolu absolventi drīkstēs eksāmenus kārtot pamata, tātad zemākajā līmenī. Paredzams, ka pamata līmeņa eksāmeni būs vienkāršāki par tiem, ko šobrīd kārto visi vidusskolu absolventi.
Tomēr IZM apzinās, ka daļai skolēnu latiņas celšana var sagādāt problēmas. Tāpēc tiek solīts metodiskais atbalsts pedagogiem, izstrādāti vērtēšanas kritēriji un detalizētas valsts pārbaudes darbu programmas.
A. Muižniece jau iepriekš pieļāvusi: ja pēc latiņas celšanas caurkritušo skaits strauji nepieaugs, ar laiku prasības skolas pabeigšanai varētu kļūt vēl stingrākas.
