Saeimas komisija atbalsta 9% “mikronodokļa” likmi pirmajos trīs darbības gados 0
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti sēdē ceturtdien pabeidza darbu pie grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz atjaunot nodokļa likmi 9% apmērā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.
Budžeta komisijas deputātu atbalstītā likumprojekta redakcija paredz MUN likmi 9% apmērā attiecināt uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trijiem gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.
MUN likmes atjaunošanai ir negatīva fiskālā ietekme uz šā gada budžetu septiņu miljonu eiro apmērā. Valdība nepieciešamos līdzekļus attiecīgajam mērķim ir atvēlējusi ar nosacījumu, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.
Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas speciālistu darbu grupa līdz 1.septembrim izstrādās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksu koncepciju, kurai jāstājas spēkā līdz nākamā gada 1.janvārim. Ja tas nenotiks, MUN likme no 2016.gada janvāra būs 13%, bet 2017.un turpmākajos gados – 15%.
Valdībai arī paredzēts uzdevums izstrādāt sarakstu ar tām nozarēm, uz kurām nevarēs attiecināt MUN režīmu. Attiecīgie noteikumi būs jāpieņem līdz šā gada 1.augustam. Ierobežojumiem attiecībā uz atsevišķām jomām vajadzētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra, un tajā tiktu paredzēti dažādi pārejas periodi atkarībā no mikrouzņēmuma dibināšanas laika.
Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka deputāti ir atbalstījuši tehniski un loģiski pareizi definētu likumprojekta redakciju, ko Saeimā atbalstīja otrajā lasījumā. Attiecīgo grozījumu MUN likumā apstiprināšanu trešajā lasījumā plānots iekļaut Saeimas 16.aprīļa sēdes darba kārtībā. Pirms tam gan Saeimas Juridiskais birojs sadarbībā ar Finanšu ministriju pārbaudīs, vai likumprojektā nav pretrunu. Ja tādas atklās, būs nepieciešama vēl viena komisijas sēdē, un likumprojekta pieņemšana Saeimā galīgajā lasījumā tiks atlikta par nedēļu.
Likumprojektā arī ir definēts MUN mērķis, un uz tā pamata valdība noteiks nozares, kurs attiecīgo režīmu nevarēs piemērot. Pēc Šadurska teiktā, svarīgi esot nodalīt trīs MUN kategorijas. Pirmā – uzņēmējdarbības sācēji, otrā – nišas uzņēmumi, kas darbojas ar salīdzinoši mazām peļņas iespējām, savukārt trešā kategorija esot nodokļu optimizētāji, kuriem ar valdības noteiktajām nozarēm paredzēts liegt darboties attiecīgajā režīmā.
Komisijas sēdē uzņēmēju organizācijas kritizēja likumprojektu. Latvijas Darba Devēju konfederācija iestājās pret grozījumiem likumā, aicinot atstāt spēkā pašreizējo regulējumu, kas paredz pakāpenisku MUN likmes kāpumu līdz 2017.gadam, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atbalstīja nodokļa likmes atjaunošanu 9% apmērā, bet iebilda pret nozaru noteikšanu, uz kurām nevarētu attiecināt MUN režīmu.
Jau rakstīts, ka pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijām Saeima grozīja MUN likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā.
MUN 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.
