Pabaro augus dabīgi 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kara dēļ daudzi lauksaimnieki bēdājas, ka minerālmēsli kļūst par dārgu deficītu. Nu ir īstais brīdis meklēt alternatīvas dārza auglības veicināšanai un gatavot vircas, kraut kompostu un izvēlēties dabai draudzīgos mēslojumus veikalos.
Apzina resursus
Nelielā dārzā auglības veicināšanai pilnībā var iztikt ar to, ko daba pati dod par brīvu. Lieto, kas ir vairāk un vieglāk pieejams. Zelta vērtē ir viss, kas nācis no govs, ja tā tiek kopta pēc senču metodēm. Taču tāda manta ir deficīts. Labi noder trušu un vistu saražotie dārgumi, kas nav retums lauku sētās. Mazo radību mēsli ir koncentrēti, tādēļ augiem vislabāk dodami kā raudzēkļi vai komposta veidā.
Gatavo vircas
Augu barošanai labi der vircas. Tās pagatavot ir vienkārši – paņem brangu mucu, ieber mēslus, pārlej ūdeni un kādu nedēļu noraudzē, ik pa laikam pamaisot. Mucai noteikti uzliek vāku. Kad šūmēšanās traukā beigusies, tad virca gatava. Līdzīgi gatavo nezāļu vircu. Vircas lieto pamatīgi atšķaidītas ar ūdeni (puslitru – litru brūvējuma uz 10 litru spaini ūdens). Lai nav pārsteigums, jāzina, ka smaka no mucas, tāpat arī aromāts tās satura lietošanas reģionā būs ne visiem tīkams.
Visātrāk šajā sezonā var tikt pie nātru vircas. Savāc jaunās nātres, saliek spainī un aplej ar ūdeni. Ienes siltumnīcā – augstākā temperatūrā procesi noris straujāk. Jau pēc dienām trijām vai piecām mantu var šķaidīt un apliet augus, ko vēlas barot. Gan stādus siltumnīcā, gan zemenes un ķiplokus uz lauka, gan ziemcietes dobēs. Nātru smidzinājumi arī vairo augu imunitāti.
Jāielāgo, ka ar raudzējumiem nevajag laistīt salātus, lokus un citus zaļumus neilgi pirms ēšanas.
Novērtē prasmes
Tomēr jābrīdina iesācēji vircu raudzēšanā, ka šiem brūvējumiem ir viens trūkums – nekad nevar zināt, kas un kādā koncentrācijā tajos ir. Pat ja ievēro konkrētas receptūras, augu spēks atšķiras no gadalaika, attīstības un mēness fāzes, augsnes sastāva u. c. Pieredzējuši zemnieki, pateicoties praksei, šo dārzu mākslas paveidu pārzina. Taču, ja nav pārliecības par savām prasmēm, ekoloģiskus mēslošanas līdzekļus var iegādāties arī veikalā. Tiem ir zināms konkrēts sastāvs, un tie ir precīzi dozējami.
Daudzi no tiem atļauti lietošanai arī bioloģiskajās saimniecībās.
Cieņā sliekas un aitas
Labi ražību vairo slieku biohumuss. Taču jāzina, ka slieku caurlaistajai masai ir tieša sakarība ar to, ko tās ēd. Ja tās savā šķūnītī baro ar virtuves atliekām, mizām un ķirbjiem, tad slāpekļa un citu vērtīgo vielu saturs mēslojumā būs zems. Taču, ja tās baro ar trūdējušiem kūtsmēsliem, kā profesionālās slieku fermās, tad šāds humuss būs tiešām vērtīgs, turklāt bez nezāļu sēklām. Biohumuss ir stiprs, lieto noteiktajās dozās.
Jaunums tirgū ir Latvijas aitu vilnas granulas “BioLana”. Tās var iestrādāt augsnē, lai to mēslo, irdina un saglabā mitrumu. Ja uzber kā mulču, tad tām ir arī pretgliemežu iedarbība – kad granulas piebriest, mīkstmieši tām pāri nelienot.
Labas un drošas lietošanā ir arī dažādas kūtsmēslu granulas (vistu, govju, zirgu), kūdras eliksīri u. c. Turklāt šo līdzekļu sastāvs ir nemainīgs, iedarbība ilgstoša.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
