Biedē ar “pabalstu tūristiem” 3
“Pašvaldībām šis lēmums nozīmēs dramatiskas sekas,” tā spriedumu šajā lietā laikrakstam “Die Welt” komentēja Vācijas pašvaldību un reģionu savienības vadītājs Gerds Landsbergs. Ap 130 000 Vācijā dzīvojošo ES pilsoņu ar to piepeši iegūšot tiesības uz sociālo palīdzību, pašvaldībām paplucinot budžetu par 600 miljoniem eiro gadā.
Kā biedēja Landsbergs, nu jebkurš Vācijā iebraucis ES pilsonis varēšot taisnā ceļā doties uz sociālās apdrošināšanas aģentūru. Pietikšot pateikt, ka atrodas šeit jau pusgadu, un nāksies maksāt – jo pašvaldībām neesot iespējas to pārbaudīt: “Sociālā tiesa ir atvieglinājusi ļaunprātīgu sociālās sistēmas izmantošanu.”
Reaģējot uz šo spriedumu, izmaiņas likumā ierosināja darba ministre Andrea Nāle, un šo lēmumu ar Rumānijas Ministru prezidentu Dačianu Čolosu šogad apsprieda arī kanclere Angela Merkele. Rumānijas darbaspēks, viņa teica žurnālistiem, esot laipni lūgts Vācijā. Tomēr, ja ir runa par pieeju pabalstiem bez sasaistes ar darbu, “manuprāt, šādiem ļaudīm tomēr būtu saprātīgi atgriezties dzimtenē”.
Citādi gan “sociāls tūrisms” izskatās pētnieku acīm. Tā drīzāk ir politiķu mākslīgi saasināta pseidoproblēma, spriež Nirnbergas nodarbinātības pētījumu institūta pētnieks Markus Prombergers. Pētījumos pierādījies, ka dominējošā migrācijas forma uz Vāciju no, piemēram, Bulgārijas un Rumānijas, ir – atbraukt, lai strādātu. Protams, esot gadījumi, kad iebraucēji no ES valstīm ļaunprātīgi cenšas izmantot Vācijas sociālo sistēmu. “Taču statistika rāda, ka tādi gadījumi ir izņēmums, un par nopietnu problēmu to uzskatīt nevar,” saka M. Prombergers. “Šis jautājums varbūt būtu apspriešanas vērts sakarā ar patvēruma meklētāju pieplūdumu, starp kuriem ir arī tā dēvētie ekonomiskie migranti, taču ne saistībā ar ieceļotājiem no Bulgārijas vai Rumānijas.”
Naudā – 404 eiro mēnesī
Attiecībā uz sociālajiem pabalstiem Vācijas politikā valda zināma dubultā morāle. Kamēr reizēs, kad runa ir par iebraucējiem, politiķi aizgūtnēm spriež par sociālās sistēmas “dāsnumu”, debatēs par pašmāju sociālo pabalstu saņēmējiem tonis ir cits. Ilgstošie bezdarbnieki sūdzas, ka spiesti taupīt ik eiro, dzīvot nabadzībā, turklāt cieš no pabalstu sistēmu pārraugošo ierēdņu pārliekās varas.
Cik lieli ir pabalsti? Vispirms, zaudējot darbu, cilvēkam Vācijā uz laiku līdz diviem gadiem pienākas pirmās pakāpes bezdarbnieka pabalsts, kura apmērs atkarīgs no līdzšinējās algas. Ja pēc tam darba joprojām nav, bezdarbnieks nonāk otrajā kategorijā, ko sarunvalodā dēvē par “Hartz IV” (nosaukums atvasināts no reformas autora Pētera Harca uzvārda un likuma paketes kārtas numura).
Standarts “Hartz IV” kategorijā visiem ir vienāds neatkarīgi no iepriekš saņemtās algas. Vienatnē dzīvojošie bezdarbnieki pabalstā saņem 404 eiro mēnesī, pārī dzīvojošie nedaudz mazāk. Līdzās tam valsts sedz mājokļa īres un apkures izdevumus, kā arī veselības apdrošināšanu. Par 404 eiro jāspēj segt visi pārējie izdevumi: elektrības rēķins, pārtika, higiēnas piederumi, apģērbs, kultūras pasākumi. Ja saplīst ledusskapis vai veļasmašīna – remontam jāsataupa nauda uz citu pozīciju, piemēram, pārtikas rēķina.
Naudā izmaksātā pabalsta apmērs ir piesaistīts vidējai algai valstī: piemēram, līdz šā gada 1. janvārim vienatnē dzīvojošajiem tas bija 399 eiro mēnesī, kopš gadumijas tika palielināts par 5 eiro.
Pats mehānisms tādā formā kā šobrīd darbojas tikai desmit gadu, un tā “tēvs” ir bijušais kanclers Gerhards Šrēders.
Spītējot protestiem, viņš divtūkstošo gadu sākumā ieviesa liberālas darba tirgus reformas, jūtami samazinot atbalstu darbspējīgiem, bet nestrādājošiem cilvēkiem.
Pirms reformas agrāk labi pelnījušie varēja pieklājīgi dzīvot, arī nestrādājot. Bezdarbnieku palīdzības naudu, kas pienācās pēc parastā bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa beigām, bija nevis fiksēta kā šobrīd, bet atbilda 50 procentiem no iepriekšējās algas, turklāt to varēja saņemt praktiski neierobežotu dzīves laiku.
Turklāt līdz ar reformām bezdarbniekiem tika uzlikts pienākums pašiem būt aktīviem darba meklēšanā. “Uz slinkumu mūsu sabiedrībā nav tiesību,” šī Šrēdera frāze vēlāk kļuva leģendāra.
