Var saņemt arī sociālo palīdzību 3
Pirms pāris gadiem ES tiesa jau reiz sprieda līdzīgi kā Džoela gadījumā, atzīstot, ka Vācijas iestādes pamatoti atteikušas pabalsta piešķiršanu Leipcigā dzīvojošajai Elizabeitai Dano, kādai Rumānijas pilsonei. Viņa Vācijā nekad nebija strādājusi un arī nemeklēja darbu, tādēļ valstij viņu nodrošināt neesot bijis pienākums.
Ārzemniekam pieejamo sociālo labumu apjoms gan palielinās, ja iebraucējs kļuvis par nodarbināto – kaut vai simboliskā formā. Piemēram, ja strādā tā saukto minidarbu (Minijob), par kuru netiek maksāti pilni nodokļi, var saņemt līdz 450 eiro mēnesī un atļauts strādāt līdz 17 stundām nedēļā. Cits variants – cilvēks ir reģistrējies kā pašnodarbināta persona, taču ienākumi nesasniedz nabadzības minimumu jeb ir nedaudz zem 900 eiro mēnesī. Abos gadījumos ir iespēja pieprasīt valstij piemaksāt līdz nabadzības slieksnim trūkstošo summu.
Mediji ziņojuši par gadījumiem, kad ieceļotāji it kā tieši šādā veidā “ielaužoties” valsts sociālajā sistēmā. Un ne vienmēr tas saistāms ar ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu. “Nabadzības piemaksas” no sociālās palīdzības Vācijā zemo algu vai nepilnā darba laika dēļ saņem simtiem tūkstošu strādājošo. Rekordiste ir uzkopšanas nozare, kur valsts pērn “subsidēja” 15 procentus no visiem nodarbinātajiem.
Turpretī no ES tiesas pagājušā gada septembra lēmuma kādas bosniešu izcelsmes Vācijā dzīvojošas Zviedrijas pilsones lietā izriet – ne vienmēr īslaicīgs darbs Vācijā ir brīvbiļete uz sociālo sistēmu. Darba centrs Berlīnē šai sievietei bija apturējis “Hartz IV” nabadzības pabalsta izmaksu, jo nevienā no saviem līdzšinējiem īslaicīgajiem darbiem viņa nebija strādājusi vismaz vienu gadu. Tiesa lēma, ka šāda rīcība atbildusi ES tiesībām.
Pastāv gan vēl cits pabalstu veids – tā sauktā sociālā palīdzība. Tāpat kā ilgstošo bezdarbnieku pabalsts, tās apjoms atbilst nabadzības slieksnim jeb 900 eiro mēnesī, taču nenāk no valsts, bet gan no pašvaldību kasēm.
Pērn Vācijas Federālā Sociālā tiesa atzina, ka pēc sešiem Vācijā nodzīvotajiem mēnešiem sociālā palīdzība ir jāpiešķir kādam vīrietim no Rumānijas. Lai gan meklējis, viņš tā arī nebija spējis atrast algotu darbu un piepelnījās, pārdodot tā sauktās bezpajumtnieku avīzes, ar to nespēdams pabarot lielo ģimeni.
