Dīkstāves pabalsts – arī pašnodarbinātajiem 1
Dīkstāves pabalstus varēs saņemt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Galvenais kritērijs – nedrīkst būt citu ienākumu.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī apturēta vairāk nekā 1600 dažādu kultūras, izklaides un sporta pasākumu norise, kas ietekmējis šo pasākumu rīkotājus. Lai kompensētu dīkstāvi, Kultūras ministrija sadarbībā ar citām ministrijām izstrādājusi mehānismu, kas paredz dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem.
Dīkstāves pabalstu varēs saņemt tikai tās personas, kurām nav nekādu citu ienākumu citās darbavietās, kurām nav nodokļu parādu un kas pašas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pašnodarbinātajiem šo pabalstu aprēķinās, ņemot vērā iepriekšējā pusgadā – 2019. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī – deklarētos ienākumus, atskaitot izdevumus, un tas būs 75% apjomā no šiem ieņēmumiem.
Savukārt mikrouzņēmumos strādājošie varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem. Abos gadījumos dīkstāves pabalsts nedrīkstēs pārniegt 700 eiro mēnesī.
Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem – no šā gada 14. marta līdz 14. maijam, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības, bet ne ilgāk, kamēr spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.
Lai pieteiktos šim pabalstam, pašnodarbinātajam jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laikā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aicina visus strikti izvērtēt, vai neizpildās kāds no atbalsta atteikuma nosacījumiem. Ja ir nodokļu parāds, tad jābūt ar VID saskaņotam parāda nomaksas grafikam. Tāpat pašnodarbinātajam jāizvērtē, vai viņš netiek nodarbināts vēl kādā citā darbavietā.
Pabalsta saņēmējiem būs jāiesniedz pašdeklarācija, ka ienākumi netiek gūti un VID to kontrolēs. Dienesta rīcībā ir visi dati, un neatbilstība kādam no nosacījumiem ir viens no galvenajiem atbalsta atteikuma iemesliem, uzsvēra VID ģenerāldirektore.
Viņa aicina pabalsta prasītājus racionāli izvērtēt, kas viņiem būs izdevīgāk – saņemt līdz 700 eiro lielu pabalstu vai turpināt sadarbību ar atlikušajiem klientiem, kas vēl veic norēķinus. Esot arī dzirdēts par atsevišķiem shēmošanas gadījumiem, lai pabalstu dabūtu, bet tā tiek klasificēta kā krāpšana.
Jaunzeme arī apelēja pie to uzņēmumu īpašnieku vai vadītāju godaprāta, kuri solījuši saviem darbiniekiem sniegt VID datus par dīkstāvi, bet to nedara, un darbinieki ir izmisumā.
Viņa gan piebilda, ka ne visi pašnodarbinātie izjutīs trūkumu, jo starp pašnodarbinātajiem ir gan advokāti, gan ārsti, fizioterapeiti un citu brīvo profesiju pārstāvji. Turklāt dažu pašnodarbināto ienākumi pārsniedz pat miljonu eiro, un tie, visticamāk, pabalstiem nepieteiksies.
Attiecībā uz patentmaksas saņēmējiem dīkstāves pabalstu nevarēs piešķirt, jo “šis ir visvieglākais nodokļu režīms – cilvēks nopērk patentu un neatskaitās VID par savu saimniecisko darbību, līdz ar to šai nodokļu maksātāju grupai nav iespējams noteikt, vai viņi cieš kādus zaudējumus”.
Ja kāds izvēlēsies pārtraukt darbību šajā nodokļu režīmā, VID atmaksās par patentu samaksāto naudu, taču cits atbalsts nav iespējams. Kopumā šiem pabalstiem varētu novirzīt 35 miljonus eiro, un paredzēts, ka noteikumi varētu stāties spēkā ceturtdien.
Uz dīkstāves pabalstu nevarēs pretendēt cilvēki, kuri saņem Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LA) vai Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) administrētās autoratlīdzības neatkarīgi no viņiem izmaksāto autoratlīdzību summas.
Dīkstāves pabalsts varētu skart 12 000 pašnodarbinātos un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus.
“Jādomā arī par tiem, kas nekvalificējas nevienai grupai”
Režisors un dramaturgs, Vidzemes Augstskolas lektors Kārlis Anitens (attēlā) slavē valsts rīcību, lai palīdzētu ikvienam krīzē nonākušajam, tajā pašā laikā viņš mudina domāt par tiem, kas nekvalificējas nevienai grupai, lai varētu saņemt dīkstāves pabalstu.
“Strādājot par pasniedzēju, man nav mēnešalgas, bet saņemu tikai par konkrētu darbu. Tagad lekcijas ir beigušās un vairs nebūs. Bezdarbniekos nevaru iestāties, jo man ir līgums ar augstskolu.
Algots darbs televīzijā beidzās jau pagājušajā gadā, pašnodarbinātais neesmu,” viņam pagaidām nav skaidrs, kā rīkoties šajā situācijā. Anitens pieļauj, ka ir gana daudz cilvēku, kas saņem autoratlīdzības par konkrētu darbu veikšanu, un aicina domāt, ka “sociālā iemaksa no autoratlīdzības ir nākotnes finansējums un, iespējams, tas būtu jāpalielina”.
“Visi nevar būt uzņēmēji. Es gribu maksāt nodokļus, bet mans uzdevums ir radīt, nevis būt uzņēmējam,” viņš uzsvēra sarunā ar “Latvijas Avīzi”.
Ceturtdien vēl nē
Aģentūra LETA ziņo, ka pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu darbinieki pagaidām nevar pieteikties dīkstāves pabalstam, aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Ministru kabineta noteikumi, kas paredz iespēju pašnodarbinātajiem pretendēt uz dīkstāves pabalstu, var stāties spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad tie nopublicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ņemot vērā, ka līdz 1.aprīļa dienas beigām “Latvijas Vēstnesī” šie noteikumi vēl nebija publicēti, tie, pretēji iepriekš ziņotajam, 2.aprīlī spēkā nav stājušies un VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ceturtdien pabalstam pieteikties nav iespējams, norādīja VID.
