Nedēļu pēc Krievijas embargo ES meklē atbalstu zemniekiem 1
Eiropas Savienības (ES) eksperti izvērtē, cik lielus zaudējumus Krievijas aizliegums ievest ES pārtikas produktus nesīs vietējiem ražotājiem un kā to kompensēt.
Pārtraucis augusta atvaļinājumu, Briselē atgriezies Eiropas lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs, kurš kopā ar sava kabineta un Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vadību izveidojis darba grupu, kura analizēs ne tikai zaudējumu lielumu, bet arī to, kā Eiropas zemniekiem rast jaunus produkcijas tirgus.
Atsevišķas ES valstu valdības, Lietuvu ieskaitot, jau devušas rīkojumu saviem nozaru ministriem meklēt jaunus produkcijas pārdošanas ceļus.
Vairākas valstis – Polija, Somija un Bulgārija – jau norādījušas, ka pieprasīs kompensācijas no ES budžeta.
Palīdzību aizņemsies no tiešmaksājumiem
“Jaunajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā tagad paredzēts mehānisms, kā ES var palīdzēt saviem lauksaimniekiem,” stāsta lauksaimniecības komisāra Dačana Čološa runasvīrs Rodžers Vaits. Viņš atklāj, ka ik gadu šim nolūkam paredz aptuveni 400 miljonus, ko iegūst, atliekot sāņus vienu vai pusotru procentu zemnieku tiešmaksājumiem domātās naudas. “Ja to neiztērē, to atskaita atpakaļ, taču, ja ir vajadzības, tad izmanto,” norāda R. Vaits, skaidrojot – ja gadījumā kompensācijām būs vajadzīgi lielāki līdzekļi, tas nozīmēs, ka no tiešmaksājumu maciņa būs jāaizņemas vairāk.
Jāteic, ka Polijas zemnieki vien par zaudējumiem, kas būs gūti, Krievijai aizliedzot ievest augļus un dārzeņus, ES pieprasa vismaz pusmiljardu lielu atlīdzinājumu. R. Vaits arī norāda, ka līdz šim cūkgaļas importa konfliktā ES pamanījusies zemniekiem palīdzēt bez kompensācijām, proti, meklējot jaunus noieta tirgus, un tas izdevies. Līdzīgi centīsies rīkoties arī šajā gadījumā.
Eiropas lauksaimnieku jumta organizācija COPA/COGECA nosūtījusi vēstuli lauksaimniecības komisāram ar lūgumu rast pēc iespējas ātrāku risinājumu. “Cenas augļiem, dārzeņiem un piena produktiem jau tā ir spriedzē, un tagad šī situācija piemeklēs arī pārējās aizliegumam pakļautās preces. Lauksaimniecības sektors cietīs ievērojami. Grūtības jau ir izjutuši cūkgaļas ražotāji, kuri piedzīvojuši eksporta aizliegumu kopš gada sākuma,” norādījis COPA prezidents Alberts Jans Māts. Viņš arī norādījis, ka jau pirmās aplēses liecina, ka zaudējumi būs lielāki nekā 400 miljonu eiro lielā kompensācija, kas pieejama ES krīzes fondā. “Viss notiekošais nav lauksaimniecības produktu industrijas radīta problēma, bet starptautiskās politikas sekas. Līdz ar to atbalstam ir jānāk ne tikai no ES lauksaimniecības budžeta, bet arī no citiem fondiem,” uzskata A. J. Māts. Savukārt COGECA prezidents Kristians Pīss norādījis, ka ES vajadzētu steidzami paātrināt brīvā tirgus līgumu noslēgšanu ar trešajām valstīm.
Vērtē lielākos zaudētājus
Eksperti dažādi vērtē, kuri no Eiropas valstu tirgiem cietīs visvairāk. Sākotnēji izskanējis, ka nopietnus zaudējumus jutīs, piemēram, Nīderlandes piena tirgus, savukārt Baltijas reģiona eksperts, izdevuma “The Economist” analītiķis Edvards Lūkass paudis, ka no Krievijas sankcijām visvairāk cietīs Lietuva, kuras ekonomikas galvenais dzinējspēks ir produkcijas eksports uz Krieviju. Lietuvas piena pārstrādātāji norādījuši, ka kompensācijas patlaban visvairāk ir vajadzīgas zemniekiem, kas pienu pārdod. Ziņo, ka Lietuvas veikalu plauktos jau redzami piena produkti, kas bija domāti Krievijas tirgum, un tos pārdod par zemākām cenām. Uz saspringto situāciju ir reaģējuši Lietuvas lielākie veikali, kuri nolēmuši nākt zemniekiem pretī un par zemāku cenu pārdot viņu produkciju.
Būtiskus zaudējumus lēš arī Grieķijai. Vismaz 41 procents no visa Grieķijas eksporta uz Krieviju ir tieši pārtikas produkti. Tā kā Grieķija pēdējos gados piedzīvo smagu finanšu un ekonomikas krīzi, Maskavas noteiktais aizliegums valstij būs īpašs trieciens. Grieķijas Ārlietu ministrija jau apsolījusi, ka valsts kompensēs vietējo zemnieku zaudējumus.
Jāatgādina, ka Krievija 7. augustā paziņoja, ka ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Importa aizliegums stājies spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu. Aizliegums neattieksies uz bērnu pārtiku un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav arī iekļauti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.
Viedokļi
Eiropas lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs: “Es saprotu bažas, ko pauž lauksaimniecībā strādājošie, un gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienības jaunajai lauksaimniecības politikai ir jauni, moderni instrumenti, kā stāties pretī Krievijas embargo grūtībām, ieskaitot krīzes rezerves, kuras jau tagad ir pieejamas. Esmu pārliecināts, ka mūsu ļoti izturīgais lauksaimniecības sektors ātri spēs pārorientēties uz jauniem tirgiem un jaunām iespējām.”
Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass: “Eiropas Savienības sankcijas visvairāk ietekmēs pašas Krievijas patērētājus, nevis Igaunijas pārtikas ražotājus. Sankciju mērķis ir panākt, lai Krievija vairs neiejaucas Ukrainas lietās. Es ceru, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevēlas, lai viņa cilvēkiem būtu jānes šādi ekonomiski upuri. Sankcijas ietekmēs daudzas Eiropas valstis, taču daudzas no tām kopš deviņdesmitajiem gadiem arī zina, ka sadarbība ar Krieviju var nest gan lielus ienākumus, gan arī lielus riskus.”
