Paaugstinoties saslimstības rādītājiem, pieaug iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību 35
Paaugstinoties saslimstības ar Covid-19 rādītājiem, septembrī atkal pieaudzis iedzīvotāju satraukums par pandēmijas izplatību, aģentūru LETA informēja “Tamro Latvija” mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa.
Ja šī gada jūlijā ļoti augsts satraukums bija 8% respondentu, kuri savu satraukumu 10 ballu skalā vērtēja ar 9 un 10, tad pašlaik tie ir 10%, savukārt vidēji augsts satraukuma līmenis pašlaik ir 23% aptaujāto, kuri savu satraukumu 10 ballu skalā vērtē ar 7 un 8, kamēr jūlijā šis rādītājs bija 19%, atklāts “Benu Aptiekas Stresa termometra” datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju “Gemius”, septembra sākumā aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu.
Greiziņa uzsvēra, ka tāpat 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pašlaik izjūt vidēju satraukumu, to 10 ballu skalā vērtējot ar 5 un 6, kamēr 41% satraukums ir zems vai ļoti zems, savu satraukumu 10 ballu skalā vērtējot no 1 līdz 4. Tikmēr jūlijā vidēju satraukumu par Covid-19 izplatību izjuta 27% respondentu, bet zemu vai ļoti zemu – 46%.
Vienlaikus, salīdzinot šī brīža rezultātus ar pagājušā gada martu, kad Covid-19 Latvijā uzplaiksnīja pirmo reizi, un šī gada sākumu, kad bija straujš saslimstības pieaugums, redzams, ka satraukums kopumā ir mazāks nekā minētajos periodos.
2020.gada marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts – 34%, vidējs – 27%, zems vai ļoti zems – 21%. Savukārt visaugstākais satraukuma līmenis bija šī gada sākumā, kad savu satraukumu ar 9 un 10 ballēm novērtēja 20% aptaujāto iedzīvotāju, vidēji augsts satraukuma līmenis bija 27% respondentu, vidējs – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis bija 29%, norādīja Greiziņa.
Aptaujas dati atklāj, ka spēcīgāku uztraukumu saistībā ar Covid-19 izjūt sievietes un gados vecāki cilvēki.
Sieviešu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis saglabājas 13% aptaujāto, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%. Salīdzinājumā ar šī gada jūlijā iegūtajiem datiem, satraukuma līmenis ir pieaudzis abās grupās, jo vasaras vidū veiktajā aptaujā savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 4% aptaujāto vīriešu un 10% sieviešu. Vienlaikus, salīdzinot šī brīža situāciju ar gada sākumu, satraukuma līmenis gan sieviešu, gan vīriešu vidū joprojām ir mazāks nekā februārī, kad savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 14% aptaujāto vīriešu un 26% sieviešu, komentēja Greiziņa.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas lielāku satraukumu par Covid-19 izplatību izjūt krievvalodīgie.
Latviešu vidū savu satraukumu kā ļoti augstu vērtē 10%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 15%. Vidēji augstu satraukumu izjūt 24% latviešu un 15% krievvalodīgo, vidēju – attiecīgi 24% latviešu un 40% krievvalodīgo, bet zemu vai ļoti zemu – 41% latviešu un 31% krievvalodīgo.
Greiziņa norādīja, ka interesanta aina paveras, rezultātus analizējot pēc respondentu vecuma – pašlaik lielāko satraukumu izjūt cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 55 līdz 74 gadiem – attiecīgi 19% un 16% minēto grupu respondentu izjūt ļoti augstu satraukumu par Covid-19 izplatību, kamēr citās vecuma grupās šāds satraukuma līmenis ir vidēji 8% līdz 14% respondentu. Arī šeit salīdzinājumā ar šī gada jūliju satraukuma līmenis ir pieaudzis gan jauniešiem no 18 līdz 24 gadiem, gan cilvēkiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem – vasarā ļoti augsts satraukuma līmenis minētajās vecuma grupās attiecīgi bija 8% un 13% respondentu.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, septembrī aptaujājot 1883 respondentus.
