Paaugstināts spiediens bojā arī sirdi 0
Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija nebūt vairs neskar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus, un tās nepareiza ārstēšana var nopietni bojāt veselību, ieskaitot sirdi. Kādi ir izplatītākie riska faktori un izplatītākie mīti, stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra invazīvais kardiologs profesors Kārlis Trušinskis.
Riski
Ir diezgan daudz moderno riska faktoru: mazkustīgums, ilgstoša uzturēšanās pie mobilo ierīču ekrāniem, stress, uzturs – mēs cenšamies ēst veselīgi, bet bieži izmantojam arī ātrās ēdināšanas iespējas, nerunājot, protams, par smēķēšanu un alkohola lietošanu pārmērīgos daudzumos, norāda profesors Kārlis Trušinskis, komentējot, kāpēc ar augstu asinsspiedienu saskaras aizvien jaunāki cilvēki.
Tomēr nav arī tā, ka pilnībā jāatsakās no alkohola, jo ļoti nelielos daudzumos tas var pat nākt par labu sirds veselībai – sievietēm viena, vīriešiem divas glāzes sarkanvīna dienā, ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums citiem orgāniem, piemēram, aknām un aizkuņģa dziedzerim.
Tipiski par augstu asinsspiedienu liecina galvassāpes vai reiboņi, taču lielākajai daļai cilvēku var arī nebūt nekādu sūdzību. “Vissatraucošākais ir tas, ka gan pie paaugstināta asinsspiediena, gan paātrināta pulsa cilvēks pierod. Tas var kļūt par fonu, un cilvēki var to nejust,” uzsver kardiologs. Sākot ārstēšanu, var būt sūdzības par sliktāku pašsajūtu, kas nekādā ziņā nav iemesls, lai ārstēšanos pārtrauktu. Tas jāizrunā ar ārstu un, iespējams, jāmaina medikamenta deva, taču asinsspiedienu nepieciešams normalizēt.
Ja vecākiem ir bijis augsts asinsspiediens, arī bērniem par 30–40% ir lielākas iespējas saskarties ar hipertensiju. Taču, kā uzsver sirds dakteris, ar veselīgu dzīvesveidu var nomākt slikta ģenētiskā koda efektu, savukārt ar neveselīgu dzīvesveidu var sabojāt labus gēnus.
Ja rodas aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu, ieteicams vispirms to izmērīt aptiekā, kur jau pēc pirmreizējiem vai atkārtotiem mērījumiem būs saprotams, vai nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu.
Stress ietekmē
Asinsspiediens var paaugstināties arī nopietna stresa ietekmē. Ja mērījumu veic pēc vienas šādas stresa situācijas, būtu vēlams izmērīt asinsspiedienu vēlreiz pēc stundas, lai saprastu, vai jāveic izmeklējumi. “Ar dažādām metodēm jāpārbauda, vai asinsspiediens jau paguvis bojāt sirdi, nieres, artērijas. Atklājot kādas problēmas, tās jāsāk ārstēt,” skaidro Kārlis Trušinskis.
Gadījumos kad ir augsts spiediens un vienlaikus sūdzības par sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, redzes traucējumiem, apziņas traucējumiem, sāpēm mugurā, noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpat, ja ir paaugstināts asinsspiediens, būtu jāveic mērījums gan ārsta kabinetā, gan mājās, jo abi mērījumi atšķirsies, jo mājas apstākļos pacients neizjūt stresu, kas raksturīgs mērījumam ārsta kabinetā.
Paaugstināta asinsspiediena profilaksei un īpaši ārstēšanas procesā būtisks ir veselīgs dzīvesveids. “Rezultātu ārstēšanā var panākt, tikai kombinējot medikamentus ar dzīvesveidu. Ja turpina tādu pašu dzīvesveidu kā iepriekš, stāvoklis var pat pasliktināties,” norāda Kārlis Trušinskis.
Komentējot izplatīto mītu, ka zāles jāiedzer tikai tad, kad ir augsts asinsspiediens, sirds ārsts uzsver – tas nav patiess, jo zāles jādzer atbilstīgi ārsta vai farmaceita norādījumiem un kā pēc pulksteņa. Kardiologs arī atspēko mītu par to, ka zāles neesot jādzer, ja no rīta ir normāls asinsspiediens un laba pašsajūta. “Tā nav. Ja ārsts rekomendējis lietot zāles, tas jādara regulāri.”
