Paaugstināta jutība pret gaismu, lietojot medikamentus. Ko tas īsti nozīmē? 0
Lietojot zāles, kādam var rasties neizpratne, dažu medikamentu lietošanas pamācībā izlasot brīdinājumu, ka tas saules gaismā izraisa nevēlamu reakciju.
Atsevišķi medikamenti padara ādu jutīgāku ne tikai saules, bet pat gaismas ietekmē. Piemēram, lietojot perorālos kontracepcijas līdzekļus, sievietēm uz virslūpas un pieres daļā var veidoties tumšāki pigmentācijas plankumi. No medikamentiem var rasties ādas izsitumi un iekaisumi, smagākos gadījumos – pat apdegumam līdzīgas čūlas. Šīs pazīmes parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, muguras un citās ķermeņa daļās.
Blakne – gaismjutības jeb fotosensivitātes reakcija – biežāk vērojama antibiotikām, piemēram, tetraciklīnam, perorālās kontracepcijas līdzekļiem, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem u.c. preparātiem, pat B2 un B6 vitamīnam.
Tablešu un injekciju preparāti izraisa izteiktāku reakciju, jo nonāk asinsritē un izplatās visā organismā. Piemēram, lietojot tetraciklīnu, tieša ultravioletā starojuma mijiedarbībā ar ādu veidojas kaut kas līdzīgs applaucējumam. Savukārt lokālas iedarbības medikamenti, teiksim, pret sāpēm uzklātais Fastum Gel, pret gaismu ir jutīgs tikai attiecīgajā ādas laukumā.
Dermatovenerologs Raimonds Karls stāsta, ka fotosensivitātes mehānismi medicīnā ir zināmi, bet joprojām nav pilnībā izpētīts, kāpēc organisms tos iedarbina, turklāt ne visiem cilvēkiem. Tiešiem ultravioletajiem stariem nonākot uz ādas, dažkārt preparātu sastāvā esošās vielas metabolizējas – mainās un sabrūk to struktūra, radot toksisku reakciju organismā. Turklāt vienlīdz agresīvi iedarbojas gan saule, gan ultravioletais starojums solārijā.
Lai sāktos gaismjutības reakcija, pietiek ar 20–30 minūtēm saulē vai vienu solārija apmeklējumu. Ādas apsārtums vai apdegums, citkārt arī ar šķidrumu pildīti pūšļi un čūlas parādās atšķirīgos laikos pēc gaismas un zāļu mijiedarbības. Ķermeņa vietās, kas nav tieši pakļautas saules stariem, fotoalerģiska reakcija notiek pēc 24–72 stundām un visbiežāk izpaužas kā ekzēma, ādas nieze un izsitumi.
Zāļu valsts aģentūra brīdina: pat ja medikamentu lietošanas instrukcijā nav brīdinājuma par gaismjutību, šāds risks ir iespējams. Dažkārt blaknes atklājas tikai tad, kad preparātu lieto plašs pacientu loks un procentuāli lielākajai daļai rodas problēmas. Lai ārstēšanās neizraisītu nevēlamas blaknes, strikti jāievēro ārsta norādījumi, pirms zāļu lietošanas jāizlasa instrukcija, bet neskaidrību gadījumā jālūdz ārsta vai farmaceita padoms. Iespējams, šajā laikā nāksies atteikties no sauļošanās vai maksimāli ierobežot uzturēšanos saulē.
Raimonds Karls uzsver, ka līdzīgu fotosensivitātes reakciju var izraisīt savvaļas augi, ja to sastāvā esošās vielas, nonākot uz ādas, pastiprina saules staru iedarbību un rodas apsārtums, izsitumi un nieze. Pigmentācija uz ādas var saglabāties ilgstoši. Individuālu organisma īpatnību dēļ saules stari nepatīkamu reakciju rada arī pēc dažu zāļu tēju (piemēram, ja sastāvā ir asinszāle) lietošanas.
Daudziem cilvēkiem, kam ir pastiprināta ādas jutība, saulainā laikā uzmanīgi jālieto arī kosmētika – krēmi, dezodoranti, lūpu krāsas un smaržas.
