Paaudžu maiņa LZS vadībā: Jaunais priekšsēdis Viktors Valainis nesola “atšņorēties no Lemberga” 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Zemnieku savienības jaunais priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis sestdien partijas kongresā solīja: “Es darīšu visu iespējamo, lai mūsu darbs valdībā atsāktos pēc iespējas drīzāk.” Visticamāk, šim mērķim pakārtota arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas taktika Valsts prezidenta vēlēšanās. Pretēji iepriekš ziņotajam LZS kongresā tomēr nenosauca savu kandidātu uz prezidenta amatu, bet sekošot līdzi procesam un rīkošoties pēc vajadzības, paskaidroja bijušais LZS priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs Armands Krauze. Viņš turpmāk būs priekšsēža pirmais vietnieks, par otro vietnieci ievēlēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.
Latvijas Zemnieku savienība ir viena no ZZS dalīborganizācijām, kas pirms divdesmit gadiem apvienību izveidoja kopā ar Latvijas Zaļo partiju (LZP), bet tā 2022. gadā, tāpat kā Liepājas partija, iekļāvās citā apvienībā un kopā ar Latvijas Reģionu apvienību nodibināja “Apvienoto sarakstu” (“AS”). Saeimas vēlēšanās ZZS ieguva otru labāko rezultātu – 16 mandātus, bet “AS” – 15 vietas parlamentā.
V. Valainis bija vienīgais kandidāts uz priekšsēdētāja amatu. Viņu atklātās vēlēšanās ievēlēja vienbalsīgi, klātesot 215 delegātiem. Pēc tam gan atklājās, ka viens klātesošais – Māris Niklass – neesot balsojis, lūdzot atskaitīt vienu balsi. Taču uz divām priekšsēža vietnieka vietām bija trīs kandidāti – A. Krauze, D. Mieriņa un Saeimas deputāts Uldis Augulis, kurš aizklātā balsojumā šajā cīņā zaudēja. Taču valdes vēlēšanās viņš Zemgalē pārspēja Jelgavas mēru Andri Rāviņu. Valdē bez vadības vēl būs Inguna Paredne un Renārs Šķesters-Kambals no Rīgas, Harijs Rokpelnis un Hardijs Vents – no Vidzemes, Vineta Ķine un Dainis Karols – no Kurzemes, U. Augulis un Rita Vectirāne – no Zemgales, Edgars Mekšs un Kaspars Melnis – no Latgales. Ilggadējais partijas līderis Augusts Brigmanis pirmo reizi vairs nebūs ne vadībā, ne valdē. Viņš vēroja kongresu no pēdējām rindām. Taču LZS ir nodrošināta pēctecība, jo A. Brigmanis ir Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks.
Izrāda cieņu Lembergam
Kongress tradicionāli notika Jelgavas pilī un sākās ar nelielu koncertu – agrākos gados delegātus sveica LZS savulaik dibinātais koris “Pa saulei”, kura veidošanā liela loma bija Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ģimenei, bet šogad LZS biedrus priecēja Jelgavas pilsētas jauktais koris “Mītava”. Tradicionālas ir arī sadarbības partneru runas. Šoreiz delegātus sveica Jānis Dinevičs, kura vadītā LSDSP pirms vēlēšanām iekļāvās ZZS – no tās Saeimā ir ievēlēti divi sociāldemokrāti. Sveicēju vidū bija arī partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš ir ZZS premjera kandidāts. Par ieguldījumu vēlēšanu kampaņā viņam pateicās gan J. Dinevičs, gan A. Krauze un V. Valainis, kuri atzina – bez A. Lemberga, kurš nekandidēja vēlēšanās, ZZS nebūtu guvusi tik labus rezultātus vēlēšanās.
Tam piekrita arī Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, kurš kongresa otrajā daļā vērtēja LZS kļūdas un izredzes nākotnē. Tā ir vēl viena tradīcija – aicināt ekspertus, kas ar skatu no malas var sniegt vērtējumu. ZZS sasniegumu vēlēšanās J. Ikstens saista ar vairākiem iemesliem – tā saglabāja ZZS zīmolu, kā arī dabūja sev daļu “Saskaņas” vēlētāju, jo atšķirībā no “Saskaņas” ZZS bija kampaņas līderis. Vēl ZZS palīdzējis populistu sabrukums, jo var pieļaut, ka par to balsoja arī tie, kas iepriekš atbalstīja “KPV LV”. Taču, J. Ikstena ieskatā, tā ir “Pirra uzvara”, jo ZZS sēž opozīcijā, ko var skaidrot ar “Aivara Lemberga nevīstošo slavu”. “Partijai ir vai nu jāapcērt saknes ar pagātni un jāatšņorējas no jaudīga līdera, vai tā turpina būt kopā ar viņu un priecāties par panākumiem pašvaldību vēlēšanās,” teica J. Ikstens. Viņš uzsvēra, ka tā ir stratēģiska izšķiršanās. Politologs arī atgādināja, ka līdz ar “AS” izveidošanu ir sairis arī ZZS monopols uz lauku vēlētāju balsīm, jo Latvijas Reģionu apvienība ir kļuvusi ietekmīga alternatīva.
Ne A. Krauze, ne V. Valainis nesolīja “atšņorēties no Lemberga”. Vēl jo vairāk – LZS nodemonstrēja savu ciešo saikni ar “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāju. A. Lembergam bija savs skaidrojums, kāpēc tas bija nepieciešams – daudzus gadus nu jau likvidētās Tautas partijas mērķis esot izkonkurēt ZZS, to sašķeļot un vājinot, lai tā nebūtu parlamentā. Tagad to turpinot īstenot bijušie Tautas partijas biedri Uldis Pīlēns un Māris Kučinskis (“AS”). Šā mērķa īstenošanā esot pieslēgušies arī “Konservatīvie”. A. Lembergs piesauca “lielu naudu, kas tika likta lietā, lai LZS beigtu eksistēt”, bet nepaskaidroja, kas ar to ir domāts. A. Lembergs arī bija sagatavojis prezentāciju, kurā atspoguļots pētījums par to, cik bieži ZZS ir dots vārds sabiedrisko mediju populārākajos raidījumos, kas iepretim “Jaunās Vienotības” iespējām bijis gaužām maz. Tiesa, varas partiju viedoklis izsenis medijos ir atspoguļots plašāk.
Neatbalsta Levitu
LZS līderi, bieži piesaucot apņemšanos drīzumā nonākt valdībā, tomēr neatšifrēja, kā to plānots īstenot. Pat ja valdība krīt, A. Lemberga faktors tam var būt šķērslis. V. Valaiņa runā dominēja kritika Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdībai. V. Valainim ir iespaids, “ka Kariņš dzīvo citā valstī”, ja par valsts lielāko problēmu uzskatot to, ka tik daudzi cilvēki dzīvo ārpus Rīgas. Ministri arī esot blāvi, “viņi kā klusas peles skraida zem galda, uz kura haotiski lēkā Kariņš”, sacīja V. Valainis, atsaucoties uz publiski dzirdēto. Viņš teica: “ZZS loma tagad ir īpaši svarīga, mums ir jābūt kā advokātiem tām nozarēm, kuras valdība nesadzird.” V. Valainis plaši raksturoja ZZS kā opozīcijas partijas iespējas un jau panākto, piemēram, ID kartes ieviešanas termiņa pārcelšanu.
LZS kongresa delegāti pieņēma vairākas rezolūcijas, no kurām vienā tā paziņoja, ka nebalsos Valsts prezidenta vēlēšanās par Egilu Levitu. V. Valainis atzinīgi vērtēja E. Levita nostāju valsts drošības jautājumos, bet svarīga esot arī iekšējā stabilitāte. “Valsts prezidenta uzdevums ir tautu vienot, nevis šķelt,” teica LZS priekšsēdis. Valsts prezidentam ir jābūt politiski neitrālam, kurš nešķiro partijas un to vēlētājus labajos un sliktajos, teica A. Krauze. Viņaprāt, E. Levits 13. Saeimā bija toreizējās koalīcijas, nevis visas tautas prezidents. Pēc 14. Saeimas vēlēšanām E. Levits vienu daļu partiju nodēvēja par demokrātiskā spektra partijām, bet ZZS nebija starp tām. Summējot šos secinājumus, LZS centīsies panākt, lai Valsts prezidentu ievēl tauta. Tas gan nevarēs notikt 31. maijā, kad ir plānotas Valsts prezidenta vēlēšanas. Vilcināšanās nosaukt savu kandidātu liek domāt, ka ZZS izvēlēsies par labu variantam, kas tai var pavērt kaut nelielu iespēju nonākt valdībā.
