Paaudzes mainās, un aug iedzīvotāju prasības pret dzīvojamās vides kvalitāti 0
22. reizē skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019” par pagājušā gada izcilāko būvi tika atzīta kultūrtelpa “Hanzas perons”, kas saņēma Lielo balvu. Objektā tika veikta vecas noliktavas pārbūve par ēku plašizklaides pasākumiem.
Dzīvojamās vides kvalitāte aug
“Skatē pieteiktās būves spilgti atspoguļo tendences nozarē. Šogad varam secināt – ikviens pieteiktais un žūrijas novērtētais objekts neatkarīgi no apjoma ir nozīmīgs savā vietā un lietojumā.
Tāpēc ikvienas skatei pieteiktās būves īpašnieki, arhitekti, projektētāji, konstruktori, būvnieki un iemītnieki var būt gandarīti – nominētie objekti ir ar izcilu nozīmi un kvalitāti.
Jāatzīmē, ka paaudzes mainās, un aug iedzīvotāju prasības pret dzīvojamās vides kvalitāti. Un celtniekiem ir ko piedāvāt.
Atzinību dzīvojamo māju kategorijā ieguva daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 11/13 (būvnieks “LNK Industries”), kas izceļas gan ar labu arhitektūru, gan moderno tehnoloģiju lietojumu, vides un ieštelpu kvalitāti,” atzīmēja žūrijas vadītājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.
Skates noslēguma cēliens jau norisinājās koronavīrusa ēnā, un tas īpaši izgaismoja vietējo būvmateriālu un tradicionālo tehnoloģiju izmantošanas priekšrocības laikā, kad pārrobežu sadarbība var pārtrūkt jebkuru brīdi.
Nominācijā “Koka būve” atzinības rakstu izpelnījās dzīvojamā māja “Ledaiņi”, kas atrodas Jelgavas novadā.
“Pagājušā gada veikums koka būvniecībā, ko šogad vērtēja žūrija, bija ļoti iespaidīgs, bet diemžēl tie bija tikai daži objekti. Vēl joprojām pat skolas bērniem būvējam kā kartupeļu pagrabus no dzelzsbetona.
Domāju, ka, neskatoties uz krīzi, nākamajā konkursā būs vairāk koka būvju, jo arvien vairāk pasūtītāju un arhitektu ir sapratuši, ka koka būvniecība šobrīd ir nevis mode, bet risinājums nākotnes būvniecībā. Galu galā Latvijā ir pat četras rūpnīcas, kas ražo Eiropas tirgum sertificētus līmētos būvkonstrukciju materiālus.
Tā ka mums nav jāmeklē ārzemēs inovācijas koka būvkonstrukcijām, tās jau ražojam un eksportējam. Domāju, ka savrupmāja “Ledaiņi” ir drosmīgs risinājums ne tikai koka būvniecībā, bet uzticībā koksnei kā dzīves videi. Šajā projektā tā ir gan konstrukcija, gan temperatūras un mitruma regulators, nemaz nerunājot par estētiku.
Prieks, ka žūrija to novērtēja, jo šī būve ir pilnīgi jauns virziens dzīvojamo māju būvniecībā,” atzīmēja žūrijas loceklis Andrejs Domkins, LLU Kokapstrādes katedras lektors, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors.
Mājas anatomija
Koksnes apstrādes tehnoloģijas attīstās, un Latvijā jau labu laiku notiek līmētas koksnes siju un krusteniski līmētu koksnes paneļu būvprojektu izstrāde, apvienojot inovatīvus risinājumus un mūsdienu jaunākās pasaules koka inženierijas zināšanas koksnes izmantošanai būvniecībā.
Piedevām būvprojektu izstrādi veic 3D, vidē izmanto BIM tehnoloģiju iespējas. Mājas konstrukcijas lielos blokos salīmē un izgriež fabrikā. Uz vietas atliek tikai detaļas samontēt.
“”Ledaiņi” ir eksperimentāls privātmājas projekts, kur sienas veidotas no 400 mm biezām līmētās koksnes plātnēm bez siltinājuma un papildu ārējās apdares. Plātnes sastāv no trim slāņiem ar biezumu 140 mm, 140 mm un 120 mm, kur katrā slānī lamelas (kalibrēti koka dēļi) orientētas citā virzienā.
Jumta nesošo konstrukciju veido 120 mm biezas līmētās koksnes plātnes ar līmētās koksnes ribām. Sienu augstums līdz 4,08 m, brīvais laidums jumta konstrukcijai līdz 7,37 m. Kopējā ēkas platība 450 m2, ko veido 97 atsevišķi sienu un jumta paneļi,” stāsta koka konstrukciju projektētājs – firmas “Rodentia” vadītājs Jānis Kuļikovskis.
“Gribu atzīmēt labo sadarbību ar pasūtītāju un celtniekiem, tāpat ļoti ātro mājas montāžas procesu, ko ļāva veikt sagatavotie CLT bloki,” stāsta arhitekts Agnis Lukševics no arhitektu biroja “5. avēnija”.
Dzīvojamā māja ir gara vienstāva konstrukcija, kas izvietota pakavā un rūpīgi iekļauta apkārtējā vidē, ievērojot ziemeļu–dienvidu izvietojumu. Sienas veido 40 cm biezs monolīts koka panelis, kurā ievietoti vietējā ražojuma koka logi ar trīskāršu stiklojumu.
Ēkā nav speciālas ventilācijas sistēmas. Mikroklimatu palīdz uzturēt “elpojošas” masīvkoka sienas un vēdināšanu nodrošina logi.
Uz masīvām līmētām koka sijām balstās vienslīpnes jumts, kura siltumizolāciju nodrošina 35 cm biezs slānis. Garākais koka konstrukciju laidums ēkā ir astoņi metri.
Koka konstrukcijas ļauj ļoti operatīvi vajadzības gadījumā telpas sadalīt un pārdalīt bez lieliem tehniskiem sarežģījumiem. Koka sienas nav krāsotas, tās ir tikai ietonētas.
Mājā atrodas trīs bērnistabas un saimnieka guļamistaba. Dzīvojamā telpa (50 m2) apvienota ar virtuvi. Blakus atrodas darbistaba un neliela (tomēr pietiek vietas galda tenisam) sporta zāle.
Sacensību garu tur uztur arī eksponētas medību trofejas, jo saimnieks ir mednieks. Automašīnu novietnes izvietotas nojumē, saimniecības telpa ir slēgta. Ēkai pievienotas pirts konstrukcijas, kur ir saunas vieta un multifunkcionāla atpūtas telpa.
Pirts savienota ar galveno ēku, tai ir izeja uz āru – jaunizveidoto dīķi. Mājas apsildi nodrošina multifunkcionāls zeme–ūdens siltumsūknis, kura siltummainis ir paslēpts grīdā. Iekārtas papildu funkcija ļauj vasaras karstumā māju atdzesēt.
Kad objekts tika pabeigts, tas kalpoja par paraugu citu CLT koka konstrukciju māju būvniecībai. Piemēram, līdzīgā stilā tika uzbūvēts “Igate būve” birojs. Tā ārējo, fasādes, daļu veido kolonāde.
Lai telpa nodrošinātu labu izgaismojumu, starpsienas ir no stikla. Stiklam ir laba skaņas caurlaidība, tādēļ pārrunām tika veidotas atsevišķas, slēgtas telpas. Ēka ir tīri funkcionāla, tajā nav nekā lieka. Labskatu nodrošina koksnes faktūra un ēkas proporcijas. Iekšējās koka konstrukcijas atdzīvina dizainera veikts ornaments.
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2019” laureāti
Publiska jaunbūve:
1. vieta – koncertzāle Latvija un Ventspils Mūzikas vidusskola
2. vieta – Ādažu sākumskola, Latvijas Universitātes Zinātņu māja
3. vieta – daudzfunkcionālais centrs “Akropole”, Māra Štromberga BMX trase Valmierā, “Business Garden” Rīga, Mārupē
Dzīvojamā jaunbūve – atzinība daudzdzīvokļu mājai Lāčplēša ielā 11/13 Rīgā.
Publiskā jaunbūve – ražošanas ēka:
1. vieta – biroja ēkas ar noliktavām un slēgts rezervuārs Babītē
2. vieta – SIA IKTK ražošanas ēka Ozolnieku novadā
3. vieta – modulārs gaisa dzesēšanas 9,6 MW datu centrs “Gldani” brīvajā industriālajā zonā Gruzijā
Atzinība – siltumnīcu pārbūve Cēsīs
Pārbūve:
1. vieta – tirdzniecības centrs “Alfa” Rīgā
2. vieta – Saldus sporta halle
3. vieta – Jelgavas Valsts ģimnāzija
Atzinība – Olaines Vēstures un mākslas muzejs, sociālās aprūpes centrs “Jaungulbenes alejas”
Restaurācija:
1. vieta – ēka Vecpilsētas ielā 14 Jelgavā
2. vieta – Stāmerienas pils jumts un fasāde
3. vieta – Firksu-Pedvāles muiža
Atzinība – Cēsu viduslaiku pils
Inženierbūve:
1. vieta – Kurzemes loka elektropārvades līniju Ventspils–Tume–Imanta pārbūve
2. vieta – Mihaila Tāla iela un savienojums ar Pulkveža Brieža ielu Rīgā
3. vieta – ūdensvada pārbūve no Marijas ielas līdz Aspazijas bulvārim Rīgā
Atzinība – gājēju tilts pāri Vecgaujai Carnikavā, Kaķupītes caurteka uz autoceļa A2
Ainava:
1. vieta – sporta un rekreācijas zona Saulkalnes daudzstāvu namu iekšpagalmā
2. vieta – Salaspils 2. vidusskolas rotaļu un sporta laukumi
3. vieta – teritorijas labiekārtojums Jāņa Čakstes prospektā 1 Ogrē
Atzinība – Imantas sporta centrs Rīgā
Koka būve:
1. vieta – brīvdabas koncertzāle “Mītava” Jelgavā
2. vieta – Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka apmeklētāju centrs
3. vieta – SIA IKTK biroja ēka Ozolnieku novadā
Atzinība – dzīvojamā māja “Ledaiņi” Jelgavas novadā
Uzslava par koka pielietojumu – veikals “Elvi” Raganā
BIM objekts:
1. vieta – daudzfunkcionālais centrs “Akropole” Rīgā
2. vieta – Rīgas TV tornis Zaķusalā, Mārupes pamatskolas piebūve un sporta laukums
Atzinība – dzīvojamo un biroja ēku komplekss Tallinas ielā 5/7 Rīgā
