“Bez aizķeršanās un paātrināti!” Kā notiks īpašumu atsavināšana “Rail Baltica” būvei 18
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien valdība skatīja Tieslietu ministrijā sagatavotos Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma grozījumus, kuri paredz, ka valsts pārvaldes iestādēm vai pašvaldībām būs tiesības atsavināt zemesgrāmatā nereģistrētas būves un zemes gabalus, kurus šķērsos starptautiskā dzelzceļa “Rail Baltica” līnija.
Tieslietu ministrijā atklājuši, ka pašlaik pēc šī likuma sabiedrības vajadzībām var atsavināt tikai zemesgrāmatā reģistrētas būves vai zemi, kurām ir īpašnieks. Bet pēc Civillikuma īpašnieks ir tikai tas, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Taču Latvijā nevienā likumā nav noteikts, kad, noslēdzot, piemēram, pirkuma līgumu, pircējam un jaunajam zemes vai būvju ieguvējam tas būtu jāieraksta zemesgrāmatā. Kamēr īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tikmēr tā ieguvējs ir tikai tā lietotājs vai tiesiskais valdītājs.
Arī darījumus viņš var veikt tikai ar to zemi vai ēkām, uz kurām īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
Par “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbildīgā Satiksmes ministrija vēsta, ka esot pat tādas privātpersonas, kuras īpašumu tīšām nereģistrē zemesgrāmatā, lai izvairītos no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktā.
Tieslietu ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz dzelzceļa būvniecībai paredzēto zemi un citus īpašumus atsavināt bez aizķeršanās un paātrināti.
Šai nolūkā lietotājiem vai tiesiskajiem valdītājiem piedāvā sešus mēnešus laika, lai ierakstītu zemi un būves zemesgrāmatā. Ja sešu mēnešu laikā tas netiek izdarīts, tad ar reģistrēšanu zemesgrāmatā vispirms uz lietotāja vai tiesiskā valdītāja, pēc tam uz valsts vai pašvaldības vārda nodarbotos valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība.
Tās noteiktu arī zemes lietotājam vai tiesiskajam valdītājam paredzēto atlīdzību par īpašuma atsavināšanu. Atlīdzība paredzēta arī tādām privātpersonām, kuras sešu mēnešu laikā nebūs ierakstījušas zemesgrāmatā tām piešķirto zemi vai būves. Atlīdzību noteiktu pēc īpašuma tirgus vērtības konkrētajā vietā.
Ja atsavināšanai dzelzceļa vajadzībām būtu nepieciešama tikai daļa no zemes gabala platības un ja atklājas, ka atlikušās zemes daļas vērtība sarukusi, tad privātpersonai paredzēts atlīdzināt arī šos zaudējumus, bet ar noteikumu, ka atlikušo zemes daļu viņa vispirms ierakstīs zemesgrāmatā.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka lielāku atlīdzību saņemtu tās privātpersonas, kurām sabiedrības vajadzībām atsavināmie nekustamie īpašumi ir viņu dzīvesvieta, turklāt tām piederošās dzīvojamās telpas ir vienīgās.
Likuma grozījumos skaidrota arī valsts vai pašvaldības rīcība, ja atklājas, ka zemesgrāmatā reģistrētā atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir aizgājis viņsaulē un ja viņa atstātajam mantojumam nav nodibināta aizgādnība.
Tā, piemēram, ja pēc nekustamā īpašuma īpašnieka nāves nav zināma tā persona, kas ieguvusi īpašumā atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī nav personas, kas varētu iegūt aizgājēja atstāto mantojumu, tad nekustamā īpašuma atsavināšana notiktu bez šo privātpersonu iesaistīšanas, savukārt par īpašuma atsavināšanu noteiktā atlīdzība tiktu noguldīta speciāli šim nolūkam atvērtā bankas kontā.
Savukārt, ja atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris un saskaņā ar zvērināta notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam bāriņtiesa ir iecēlusi aizgādni, viņam ir tiesības iesaistīties īpašuma atsavināšanas procedūrā.
Tāpat likuma grozījumos skaidrots, kas notiek tad, ja atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks nav zināms, cita starpā nav zināms viņa bankas konts, kurā pārskaitīt naudu par atsavināmo īpašumu.
Tad atlīdzību ieskaitītu šim nolūkam atvērtā bankas kontā un izmaksātu nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam, viņa mantiniekiem vai saistību un tiesību pārņēmējiem, kas to pieprasa desmit gadu laikā no atlīdzības noguldīšanas dienas.
Pēc desmit gadu termiņa notecējuma atlīdzību ieskaita valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā. Pēc atgriešanās no vasaras atvaļinājuma likuma grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimā.
Nereģistrētie tūkstoši
* Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2020. gada 1. decembrī no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem 1 027 039 zemes gabaliem zemesgrāmatā nav ierakstīti 9088. Vēl par Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem 10 876 zemes gabaliem pieņemti zemes komisiju atzinumi.
* No Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajām 1 506 221 būvēm zemesgrāmatā īpašuma tiesības nav nostiprinātas 90 780 būvēm, kurām ir reģistrēti tiesiskie valdītāji. Vēl 112 281 būvei, kuras nav zemesgrāmatā, ir reģistrēti lietotāji. Savukārt piederība nav zināma 100 837 būvēm, kuras tādējādi ir bezmantinieka manta vai piekrītoša valstij.
